-
Svētku laikā pārtikas produktu nogādāšanu lauku viensētās nodrošinās bez piegādes maksas
Lai iespējami plašam iedzīvotāju lokam nodrošinātu pārtikas un pirmās nepieciešamības preces Latvijas attālākajos reģionos, Ziemassvētku laikā no 13.decembra līdz pat 13. janvārim Latvijas Pasts un mazumtirgotājs ELVI nodrošinās no pārtikas preču kataloga izvēlēto produktu aizvešanu bez piegādes maksas. Aicinām pašvaldības un to sociālos dienestus…
Nacionālie bruņotie spēki nogādājuši pirmos antigēnu testus deviņām pašvaldībām
Aizsardzības ministrija informē, ka Nacionālie bruņotie spēki ir veikuši pirmo 250 560 antigēnu testu piegādi deviņām Latvijas novadu pašvaldībām. Nacionālie bruņotie spēki antigēnu testus nodevuši atbildīgajiem reģionālajiem koordinatoriem Aizkraukles, Carnikavas, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Limbažu, Līvānu, Ogres un Salaspils novadu pašvaldību Civilās…
Izmaiņas sociālajā jomā 2022. gadā
No 2022. gada 1. janvāra: Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuras sasniegušas 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs…
Alojas Sociālais dienests aicina izteikt viedokli par sociālā dienesta sniegtajiem pakalpojumiem
Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli un vērtējumu par Alojas Sociālā dienesta sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālajiem pabalstiem, veikto sociālo darbu un to kvalitāti Limbažu novada pašvaldības Alojas administrācijas teritorijā, lūgums aizpildīt aptauju . Saite uz aptauju: www.visidati.lv/aptauja/1808342829/ Aptauja ir anonīma. Aptaujā…
VUGD 17.decembrī veiks trauksmes sirēnu pārbaudi
Piektdien, 17.decembrī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trim minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi. “Trauksmes sirēnas paredzētas gadījumiem, lai izplatītu…
Turpinās vingrošanas nodarbības pieaugušajiem
Līdz 29. decembrim turpinās vingrošanas nodarbības pieaugušajiem tiešsaistē projekta “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” Nr. 9.2.4.2/16/I/028 ietvaros. Šoreiz organizēta slēgta grupa Alojas pilsētas un pagasta, Staiceles pilsētas un pagasta, Braslavas pagasta un Brīvzemnieku pagasta iedzīvotājiem. Ir mainīta…
-
Platība – 82.8 km2
Apdzīvotās vietas – Vilzēni, Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi (pagasta centrs)
Upes – Īģe, Bauņupīte, Struņķupīte
Ezeri – Urgas dzirnavezers, Ķirumezers
Ievērojamākie novadnieki
- Dace Eversa – aktrise
- Jānis Mencis – matemātiķis
- Antons Benjamiņš – rakstnieks, publicists
- Kārlis Bērzājs – aktieris
- Ernests Blanks – literāts un žurnālists
- Pauls Kvelde – diriģents, mūzikas pedagogs
- Marta Rudzīte – valodniece, LU profesore
- Pāvils Pauls Kreišmanis – agronoms
- Pēteris Gūtmanis – skolotājs, literāts, publicists
Vēsture
No 16.gs. līdz 17. gs. otrajai pusei Braslavas muiža piederēja Vālenu dzimtai. 1672. gadā Braslavas muižu kopā ar Doktormuižu piešķīra Akselam Ēriksonam Uksenšernam, bet pēc tam viņa mantiniekiem. Pēc 1727. gada Braslavā saimniekoja fon Felkersāms, no 1780. gada – fon Kaumerni. Kaumernu dzimtas laikā uzcēla lielo kungu māju un izveidoja 16 ha lielu ainavu parku. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā.
Apdzīvotā vieta Vilzēni dokumentos pirmoreiz minēti 1672. gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ērikam Uksenšernam. Laika gaitā Vilzēniem mainījās saimnieki, bet 18. gs. Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756. gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. No muižas laikiem Vilzēnos ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm.
1436. gadā ordeņa mestrs izlēņoja Jānim Orgisam 20 šņores zemes. 1457. gadā ordeņa mestrs Jānis no Mengdes Jurgenam Orgisam izlēņoja vēl 10 lūkus aramzemes. Tā no šī novada izveidojās vēlākā Urgas muiža, kas Orgisu ģimenei piederēja vēl 1531. gadā. 17. gs. muižā neilgu laiku saimniekoja Cogi, bet no 1690. gada – Urgeni. 1575. gadā Urgas īpašnieki bija Kaumernu dzimta. Pēc 120 gadiem muiža piederēja fon Štādenam.
1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs.1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā to likvidēja. 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atkal atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949-1956), Limbažu (1956-1962; 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu, bet 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.
Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipedija
