Alojas PII „Auseklītis” aizvadīta vecmāmiņu un vectētiņu pēcpusdiena, ko visiem kopīgi ierasts atzīmēt martā, šoreiz vecākajā sagatavošanas grupā „Mārītes”. Tā ir lieliska iespēja vecvecākiem pabūt kopā ar saviem mazbērniem. Pasākumā kopīgi skaitījām dzejolīšus, veltītus saviem vecvecākiem.
Gards bij kviešu pīrādziņš,
Salds bij bites medutiņš,
Gudra bija, laba bija
Omas, opja valodiņa.
- Vectētiņ, tu man vismīļākais!
- Kādēļ, vectētiņ?
- Nu tamdēļ, vectētiņ,
Ka tu man roku dod
Un ūsas ļauj man aplūkot.
Tu mani bieži cieši skauj…
- Vai tas ir labi, mazdēliņ?
- Jā, vectētiņ!
Es citiem esmu stiķu niķu maiss,
Tev –
Kā tu man vismīļākais.
Kas var būt vēl jaukāks, kā kopīgi paminēt dažādas mīklas, no augļiem pagatavot visu iespējamo un neiespējamo, un pierakstīt visu, ko darām un cik reižu to darām. Arī rotaļā varējām jautri, atraktīvi izkustēties, un izrādās, ka vecmāmiņas un vectētiņi prot dažādas deju kustības. Kamēr vecmāmiņas klausījās skolotājas Inetas pasakas stāstījumā, skolotāja Inguna kopā ar audzēkņiem pagatavoja mašīnas, ar kurām katrs gribētu braukt kopā ar savu vecmāmiņu un vectētiņu. Kā pateicību katrs bērniņš saviem vecvecākiem dāvināja pirmo uzplaukušo zariņu, kuru audzēkņi uzziedināja kopā ar Inetas skolotāju.
Paldies visām vecmāmiņām un vectētiņiem, kuri atnāca, lai pabūtu kopā ar saviem mazbērniem, kā arī paldies visiem vakara viesiem par gardo cienastu un arī par grupas darbiniekiem sarūpēto dāvaniņu!
Paldies vectētiņam Valdim par fotogrāfijām!
Sagatavoja pirmsskolas skolotāja Inguna
Valda Pārupa foto