Staiceles pilsētas bibliotēkā turpinās VKKF finansētais projekts “Stāstu autoru pasaulē”, kurā šoreiz tikāmies ar prozaiķi, dramaturģi un scenāriju autori Māru Svīri. Tikšanos sākām  ar nelielu stāstu, kura pamatā bija autores grāmatu nosaukumi, kuri pēc skaita sanāca 32. Daudz vai maz? Daudz, zinot to, ka rakstniece sākusi rakstīt vēlu, vīra Vladimira Kaijaka mudināta.

Katra romāna un stāsta pamatā esot kaut kas no dzīves, jo kā autore saka: ”Rakstnieks nedzīvo tukša istabā”. Rakstniece atcerējās, ka padomju laikā stāsti tika rakstīti kā gabaliņi no dzīves, tādus tagad neesot skunste  rakstīt. Tagad stāstam beigās jābūt noveliskam pagriezienam un tas nemaz nesot tik viegli, jo varoņi, kā Māra saka, paši dzīvo savu attīstības loģiku un tipāži kādreiz liekot padoties. Romāna plūdumu esot vieglāk ievērot. Viņas nianse esot rakstīt tā, kā dzīvē nenotiek, liekot lasītājam aizdomāties un paskatīties uz lietām un notikumiem no vairākām pusēm. To arī varējām izdarīt klausoties autores jauno stāstu “Mīlestības dzīves biogrāfija”.

Jautājot par romāna “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” uzzinājām, ka romāna pamatā ir aizgūts notikums no dzīves par mantojumu, kurš beigās nevienam nebija vajadzīgs.  Uz jautājumu kāpēc tik  populārs darbs un filma, autore nosauca trīs galvenos pamatojumus  – tajā laikā nebija tādu komēdiju, automašīna bija katra sapnis un vienreizēji aktieri.  Kaut grāmata “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir ļoti populāra, par sev vērtīgāko autore uzskata dzīves gudrības un apceres grāmatu “Ja pulkstenis nenodos”.

Mārai Svīrei patīkot domāt, apcerēt un rakstīt. Viņa arī nebaidās teikt : “Jaunajiem vienmēr ir taisnība, kaut varbūt arī nav taisnība, jo viņiem pieder nākotne”

Rakstnieces pati mīļākā grāmata esot pēdējā, kura vēl topot, bet par to rakstniece neko mums neizpauda, jo varoņi vēl “spēlējoties ar saviem likteņiem”. Atliek tikai gaidīt.

Rakstniece ir teikusi: “Man ir četrdesmit gadi un pie tā arī paliksim”, bet šodien pasniedzām ziedus, jo tieši šodien sākas viņas dzīves skaistais jubilejas mēnesis. 

Teksts: Anita Strokša

Foto: Inta Meistere