No 2. septembra līdz 5. septembrim Alojā, Rīgā ielā 4, būs iespēja piedalīties saruna festivāla LAMPA aktivitātēs. Festivāla laikā četru dienu laikā tiks apspriestas 23 tēmas.

Lai pasākuma tiešraidi baudītu pēc iespējas komfortablāk, būs iespēja cienāties tēju, ko būs sagatavojuši organizatori. Aicinām paņemt līdzi savu tējas krūzi. Tāpat sarunu festivāla ietvaros būs brīvas muzikālais mikrofons, pieteikšanās sazinoties ar Alojas novada domes jaunatnes lietu speciālisti Montu Melderi, tālr. 27105003, e-pasts: monta.meldere@aloja.lv

SARUNU FESTIVĀLA PROGRAMMA

TREŠDIEN, 2. SEPTEMBRĪ

15:30 – 16:30 “Dzīvnieks = dzīvs nieks?”

Visiem jau kopš bērnības ir pazīstama frāze “mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām”. Mēs mācām bērniem par atbildību, mīlestību, bet kas notiek patiesībā?

Kādēļ uz ielām ik dienu klīst simtiem dzīvnieku, kas turpina meklēt saimnieku? “Ulubelē” ir vairāk nekā 500 pamestu dzīvnieku, “Labajās mājās” — vairāk nekā 100, “Mežvairogos” — ap 1000 dzīvnieku. Kā tas var būt, ka Rīgā ir vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju un tik daudz pārpildītu patversmju, kurās nereti dzīvnieki nokļūšanu mājās gaida pat vairāk nekā desmit gadu? Vai šos dzīvniekus ir ētiski iemidzināt un kādas ir alternatīvas? Cik daudz dzīvnieku tiek adoptēti un atrod mājas? Ko dara tava pagasta “kaķu tante” un patversmju brīvprātīgie? Kādēļ cilvēkam dzīvnieka klātbūtne ir tik vērtīga/svarīga? Un ko tu vari darīt, lai uzlabotu dzīvnieku labturības situāciju Latvijā?

17:00 – 18:00   Diskusija: “Kāpēc zāles Latvijā ir dārgas. Ko darīt?”

Par zāļu cenām Latvijā tiek runāts ilgstoši un dažādos līmeņos. Vēl 2003. gadā Veselības ministrija veidoja darba grupas, taču cilvēki nejūt nekādas izmaiņas, regulāri lamā Latviju sociālajos tīklos un balso par partijām, kuras sola to risināt.

Nesenajā Konkurences Padomes ziņojumā ir teikts, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs. Vai vaina ir vairumtirgotājos, politiķos, regulējumā? Ko varam darīt, lai mazinātu zāļu cenas? Par kādām zālēm ir vērts maksāt vairāk?

18:30 – 19:30 “Manam draugam nav prāta”

“Mums ne tik daudz ir nepieciešama pati draugu palīdzība, kā pārliecība, ka mēs to saņemsim”, tā teicis sengrieķu filosofs Dēmokrits.

Katru dienu mēs paejam garām kādam, kurš cieš no depresijas, trauksmes, ēšanas traucējumiem vai citām ikdienas grūtībām. Tas var skart ikvienu — atraktīvo ballīšu karali, tuvāko draugu vai klases pelēko peli. Kā to uzzināt un, galvenais, sniegt palīdzīgu roku saviem vienaudžiem? Tas ir diskusijas vērts jautājums, uz kuru atbildi zina vien retais. Sarunā “Manam draugam nav prāta” kopā ar profesionāļiem un auditoriju meklēsim un atradīsim atbildes uz to, kā ikviens no mums var sniegt palīdzību savam draugam, kurš maldās dzīves labirintā. 

20:00 – 21:00 “Te nav, ko redzēt”

Kāpēc Latvijas teātros ir tik maz izrāžu jauniešiem? Kāpēc režisori izvairās iestudēt jauniešu izrādes? Kā Latvijas jauniešus redz mūsdienu teātris un kā paši jaunieši redz teātri? Kādai ir jābūt jauniešu izrādei? Vai Latvijas teātriem būs nākamā “abonementu paaudze”?

Uz šiem un citiem jautājumiem diskusijā meklēsim atbildes ar abām iesaistītajām pusēm — jauniešiem un teātra profesionāļiem.

CETURTDIEN, 3.SEPTEMBRĪ

10:30 – 12:00 “Ko ārsts tev nestāsta”

Arvien aktuālāks kļūst temats par mediju pratību, bet ar veselības pratību mums, Latvijā, neiet labāk. Cilvēkiem šķiet pašsaprotami, ka izglītību neviens galvā neielies – pašiem vien jāmācās –, bet veselības jautājumos, sagaidām, ka atnāks ārsts un padarīs mūs veselus. Kurš ir atbildīgs par cilvēka veselību? Kādi ir mūsu košākie mīti par medicīnu? Kā nodzīvot ilgi un laimīgi?

Cēsu klīnikas diskusija par veselības pratību, medicīnas sazvērestības teorijām, un mūsdienu veselības aprūpes realitāti Latvijā.

13:00 – 14:00 Paneļdiskusija “Vardarbība jauniešu vidū”

Šodien viena no lielākajām problēmām jauniešu vidū ir nespēja veidot attiecības un nepieciešamības gadījumā risināt konfliktus, kas nereti noved līdz pat noziegumam. Ir svarīgi atcerēties, ka noziegums jaunieti un jaunieša nākotni var būtiski ietekmēt. Ja izdarīts noziegums, tiesībsargājošām iestādēm un speciālistiem ir jāveic sarežģīts darbs, lai noziegumā iesaistītās puses varētu nonākt atpakaļ uz veselīgas dzīves ceļa. Vai mums — plašākai sabiedrībai — nav pienācis laiks ieskatīties problēmai acīs un visiem kopā rīkoties, pirms noziegums jau atkal ir noticis?

Valsts probācijas dienests un Ieslodzījumu vietu pārvalde ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu jau ceturto gadu īsteno projektus, kas stiprina un modernizē Latvijas korekcijas dienestu sistēmu. Ceļā uz drošāku sabiedrību projekti ne tikai ceļ probācijas un cietumu darbinieku profesionālo kapacitāti, bet arī, iesaistot sabiedrību, būvē unikālu brīvprātīgā darba sistēmu probācijas un cietumu klientu atbalstam.

14:30 – 16:00 Saruna “Karjeras transformācijas neizbēgamība”

Darbs ir viena no cilvēka dzīves svarīgākajām dimensijām. Karjera ir cilvēka darba dzīves stāsts. 2008. gada krīze un tagad Covid 19 izraisītās ekonomikas svārstības ietekmējušas daudzu cilvēku dzīvi, liekot mainīt profesiju, karjeru vai attieksmi pret darbu un karjeru. Saruna par darbu un karjeru šajā laikā ir īpaši svarīga, jo tā ir saruna par izvēli starp brīvību un kārtību, nenoteiktību un drošības sajūtu, un ko katrs var darīt, lai justos veiksmīgs šajā dzīves dimensijā.

Pārmaiņas profesionālajā dzīvē ir vienas no sarežģītākajām cilvēka dzīvē — mainīt ieņemamo amatu, mainīt profesiju, mainīt darba devēju, mainīt algotu darbu pret pašnodarbinātā statusu, pārtraukt uzņēmējdarbību un kļūt par algotu darbinieku, vienu rītu pamosties, saprotot, ka darbam, kas darīts 20 gadus, pēkšņi nav jēgas, bet nespēt to mainīt, kādas krīzes rezultātā kļūt par bezdarbnieku. Šodienas biznesa vides dinamika ļauj katram cilvēkam dzīves laikā piedzīvot vismaz 3-4 karjeras maiņas scenārijus. Kā palīdzēt sev sagatavoties nākamajai sevis versijai? Ar ko rēķināties transformācijas ceļā? Kā atrast savu profesionālo identitāti? Kā būt veiksmīgam savā profesionālajā dzīvē? Kā radīt sev drošības sajūtu, strādājot nenoteiktībā? Vai nenoteiktība pāries?

Saruna balstās zinātniskajos pētījumos par biznesa vides attīstību un veiksmīgas karjeras vadību mūsdienās, cilvēku psihes studijām, mākslu, praktisko darba pieredzi un vienkāršu dzīvošanu (dzīves baudīšanu?). Sarunas dalībnieces satikās 2012. gadā, esot savas karjeras transformācijas sākumā. Pēc 8 gadiem mēs katra esam savā jaunajā versijā, ar diezgan garu sarakstu ar lietām, ko būtu gribējušas pateikt un pajautāt sev pirms tiem 8 gadiem.

16:30 – 18:00  Praktisks seminārs: “Kā kļūt par tādu cilvēku, kāds visvairāk nepieciešams pasaulei tieši šobrīd?”

Mūsdienu cilvēka ceļš uz psiholoģisku un garīgu briedumu jeb īstu pieaugšanu ir ārkārtīgi apgrūtināts, jo esošās, gadsimtu gaitā veidotās sistēmas veicinājušas to, ka dzenamies veidot un dzīvot “drošu”, prognozējamu, aizvien pārtikušāku, ērtāku dzīvi un tiekties pēc “mūžīgās jaunības”. Šāds dzīvesveids nav ilgtspējīgs.

Pēdējo 40 gadu laikā esam iznīcinājuši 60% dzīvnieku sugu, ik gadu no sirdsdarbības traucējumu un stresa izraisītām slimībām nomirst 15 miljoni cilvēku, mēs patērējam 1,5 reizes vairāk zemes resursu, kā tā ir spējīga atražot, esam jau pārsnieguši to pasaules apdzīvotības robežu, kuru planēta ir spējīga panest, 1% planētas iedzīvotāju pieder tikpat, cik pārējiem 99% kopā.
Šāds dzīvesveids ir pretrunā ar cilvēka dziļāko būtību, kas pamatu pamatos balstīta savstarpējā visu cilvēku un lietu saistībā un kopībā. Šobrīd, un it īpaši pandēmijas izraisītās krīzes laikā, visām sabiedrībām ir nepieciešami garīgi un psiholoģiski nobrieduši cilvēki, kuri atjauno saikni paši ar savu autentiskumu, citu un planētas vajadzībām kopumā. Arī mēs, kas dzīvojam Latvijā, vairs nevaram teikt — pasaules problēmas uz mums neattiecas. Iemantot briedumu, kas ļautu indivīdiem un kopienām dzīvot apzinātāk un atbildīgāk nav vienkārši, tomēr — iespējami.

Šajā seminārā ar lekcijas, diskusijas un darbnīcas elementu apvienojumu  iepazīstināsim ar integrālas jeb vispusīgas attīstības ceļu, kas palīdz veidot un nostiprināt šobrīd tik kritiski svarīgās spējas: autentiskums, līdzcietība, izturība, elastība, spēja dzīvot nenoteiktības un neziņas apstākļos.

18:00 – 19:00  Pasākums “(Ap) runāt izglītību”

Mums katram ir sava unikāla mācīšanās pieredze un līdz ar to arī viedoklis par to, kam, kādā veidā un kāpēc jāmainās izglītības sistēmā Latvijā, lai izglītības kvalitāte uzlabotos. Ne vienmēr mūsu redzējumi sakrīt, un tieši tāpēc ir tik interesanti. Pasākuma laikā būs iespēja piedalīties personiskā sarunā par un ap izglītību, iepazīstinot ar savu un uzklausot kāda cita pasākuma dalībnieka redzējumu par šiem jautājumiem. Tā būs iespēja sarunāties par izglītībā aktuāliem jautājumiem, kuru atbildēšanai nepieciešama saruna, īpaši starp cilvēkiem, kuru redzējums un mācīšanās pieredze ir atšķirīga no tās, ko mēs paši saucam par vienīgo pareizo.

PIEKTDIEN, 4. SEPTEMBRĪ

14:00 – 15:00 Diskusija: “Vai naudai var pavēlēt?”

Kā būtu, ja bērnam uz mēnesi uzticētu ģimenes budžeta plānošanu un rūpes, lai ģimene ir paēdusi, rēķini samaksāti, mamma tiek uz manikīru, visi brīvdienās var atpūsties ārpus mājas un sanāk atlikt arī jaunām botām? Bet varbūt vēl vienas botas nemaz nevajag?

Desmit ģimenes pagājušajā rudenī uzdrīkstējās to pamēģināt un ļāva visai Latvijai sekot līdzi šī eksperimenta norisei TV šovā ”Naudas pavēlnieks”. Jaunos ģimenes budžeta pavēlniekus konsultēja Swedbank Finanšu institūta eksperti. Diskusijā eksperte Evija Kropa kopā ar dažiem šova varoņiem runās par naudas plānošanas un uzkrājumu veidošanas pieredzi šovā un pēc tā, par jauniešu vasaras darbu un nākotnes plāniem. Ikvienam būs iespēja iesaistīties un līdzdarboties, lai stiprinātu savas finanšu plānošanas prasmes.

15:00 – 16:00 Diskusija “Viedierīču jēgpilna lietošana. Kā modernās tehnoloģijas maina sabiedrību”

Pusei iedzīvotāju pārmērīga mobilo tehnoloģiju lietošana ir radījusi domstarpības ģimenē, un tikai 10% sabiedrības uzskata, ka viedtelefonus lieto normas robežās — atklāj “Tele2” un “Norstat” veiktais pētījums. Koronavīrusa radītā krīze, kad liela daļa sabiedrības strādāja un mācījās attālināti, parādīja arī viedierīču jēgpilno pusi, jo tās faktiski kļuvu par ikviena cilvēka pamatvajadzību, lai veiksmīgi funkcionētu. Vienlaikus šajā krīzes laikā viedierīču lietošanas intensitāte stipri palielinājās, un, kā rāda mobilo datu patēriņš — šobrīd cilvēki lieto mobilo internetu vairāk, nekā pirms krīzes. Kā panākt, ka šajā modernajā laikmetā viedierīces kalpo cilvēkiem, nevis cilvēki — viedierīcēm? Kādus pozitīvus un varbūt ne tik pozitīvus procesus sabiedrībā veicinājusi viedierīču aktīva lietošana? Kā panākt veselīgu balansu, lai tās nekaitētu savstarpējām attiecībām un veselībai? Par to tiešraidē diskutēs dažādu jomu eksperti. 

16:15 – 17:00  Diskusija: “Dezinformācijas ietekme(ļi): velkam folijas cepurītes.”

Kritiski analītisks informācijas patēriņš ir gluži kā presīte — tās nebūs, ja netrenēsi. Lai gan valsts līmenī šis jautājums rezonē jau gadiem, tautas medijpratības pētījums un medijpratības aktoru aptauja liecina, ka līdzšinējā politika šajā jomā nav sasniegusi būtiskākās sabiedrības grupas. Kamēr politiķi dokumentos raksta “medijpratība”, Latvijas sabiedrība skaidri apzinās nepietiekamas medijpratības riskus. Slikta medijpratība nozīmē nedrošību, zemāku labklājības un izglītības līmeni, kultūras degradēšanos un atpalicību no citām ES valstīm, liecina RSU Komunikācijas fakultātē veiktais pētījums. Kas atbildīgs par to, lai katram cilvēkam Latvijā būtu pieejams modernais folijas cepurītes modelis – laba medijpratība?

17:00 – 18:00 Edgars FRESH: “Vai influenceriem ir superspējas izglābt planētu?”

Jūtūberu, instagrameru, tik-tok-istu un citu influenceru laikmetā interneta slavenības ir jauniešu gidi ikdienas izvēlēs — ko vilkt mugurā, ko ēst, kādu mūziku klausīties, uz kādām vietām doties, ko darīt un ko nedarīt. Kamēr Grēta Tunberga un viņas līdzinieki iedvesmo jauniešus dzīvot zaļāk, daudzi citi influenceri popularizē pilnīgi pretēju dzīvesveidu, ar savu piemēru aicinot pirkt un tērēt vairāk resursu — vairāk drēbju, vairāk kosmētikas, vairāk lietu. Kāda ir influenceru atbildība par pašu pausto, un kā influenceri var ietekmēt sabiedrībai un videi svarīgus procesus?

19:00 – 20:00 Saruna “Miera sarunas un varas attiecības skolu gaiteņos”

Šī būs diskusija ar izglītības jomas profesionāļiem, vecākiem un jauniešiem par esošo un vēlamo domstarpību risināšanas pratību Latvijas skolu gaiteņos un klasēs. Sarunas ietvarā mēs pievērsīsimies konfliktu cēloņiem, varas attiecībām un atbildības dalīšanai par konfliktu risināšanu pedagogu – skolēnu, pedagogu – vecāku, pedagogu – skolas vadības, skolēnu – skolēnu un skolēnu – vecāku starpā.

Izglītības vide un mācību process veido un nostiprina skolēnu pasaules izpratni par to kā rūpēties un pastāvēt par savām vajadzībām vai tieši otrādi — nodot un ziedot tās. Šī pieredze rada priekšnoteikumus sadarbības vai cīņas un pakļāvības attiecībām un attīsta katra bērna iekšējo pasaules skaidrošanas stāstu. Stāsts var sevī nest veselīgas atbildības un empātijas klātbūtni vai vainošanas, kaunināšanas un sodīšanas domāšanas “kodu”.

Kādu ceļu ejam, gribam un varam iet, turpinot skoloties? Kā skoloties, lai nonāktu un noturētos uz miera nevis kara takas — par to šajā sarunā.

20:30 – 21:30 Sieviešu stendaps “Slikti padomi kā dzīvot labāk”

Mēs esam režisores, mākslinieces, dzejnieces, rakstnieces, radošās direktores, neradošās asistentes, un vienkārši drosmīgas sievietes, kas kādā dienā nolēma, ka vēlas pastāstīt par savām domām, jūtām un pieredzēm uz skatuves. Pastāstīt tā, ka ir smieklīgi. Dažreiz drusku, dažreiz ļoti smieklīgi. Un dažreiz gan smieklīgi, gan tā, ka ir jāraud. Mēs esam bijušas attiecībās, pārdzīvojušas šķiršanās, radījušas bērnus, meklējušas darbu, taisījušas abortus, lūgušas Dievu, meklējušas savu seksualitāti, sadzīvojušas ar savu ķermeni un braukušas ceļojumos. Un par to vēlamies pastāstīt arī Jums.

SESTDIEN, 5. SEPTEMBRĪ

12:30 -13:30 Saruna  “Pārgājiens kā antidepresants”

Ko mēs īsti meklējam, dodoties īsākos vai garākos pārgājienos? Vēlamies papļāpāt ar savējiem vai svešinieku, iedvesmojamies no dabas, pārvaram šķēršļus? Varbūt samazinām ikdienā uzkrāto stresiņu? Vai jūras, mežu un dabas terapija tiešām darbojas kā antidepresants un palīdz? Vai arī viss ir vienkāršāk — mēs dodamies dabā, lai pabūtu ar sevi. Mēs meklēsim atbildes, ieklausoties mūsu pārgājienu vēstniekos, kuri dalīsies savā profesionālajā un pārgājienu pieredzē. Sarunas dalībnieki būs ceļotājs un dabas pārgājienu organizators Matijs Babris, ģimenes terapeits Gatis Bušs un Jūrtakas gājēji – Baiba Kalniņa un Edgars Haritonovs. Sarunu vadīs un atbildes palīdzēs meklēt žurnāliste, dabas un zaļā dzīvesveida vēstnese Kristīne Garklāva.

13:30 – 14:00  Iedvesmojošu personību stāsti

“Kā sadzīvot ar neveiksmēm un atrast sevi?”

Iedvesmojošu personību stāsti par to, kā nekrist panikā, kad viss apkārt brūk. Lekcija par pašrealizēšanos, talanta atrašanu un attīstīšanu.

14:00 – 15:30 Diskusija: “Gruzīgā Latvija”

Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās/ tās trūkumus un gatavība/ negatavība uzņemties atbildību par to, kas notiek—gan paša dzīvē, gan sabiedrībā kopumā.

Kāpēc mums šķiet, ka viss ir slikti, un kurš mūsuprāt par to ir atbildīgs? Kāpēc mums grūti uzticēties citiem—gan līdzcilvēkiem ikdienas mijiedarbībā, gan saviem vēlētajiem pārstāvjiem un valsts pārvaldei kopumā? Kādu lomu šajos spriedumos spēlē mūsu pašu pieredze, sociālās normas un salīdzinājums ar citiem?

15:30- 16:30  Diskusija “Kurš pirks manas prasmes”

Diskutēsim par to, kas katru gadu urda jauniešus, darba devējus un politikas veidotājus — ko mācīties un kā mācīt, lai saņemtā izglītība un kvalifikācija būtu pieprasīta darba tirgū? Kādas prasmes rada pievienoto vērtību? Kāpēc vērtīgākajās nozarēs trūkst darbinieku? Kāpēc mācīties STEM nozarē? Kāpēc jaunieši baidās izvēlēties profesionālo izglītību? Kā noturēt prasmīgos jauniešus Latvijā, lai celtu produktivitāti un valsts konkurētspēju?

17:00 – 18:30  Paneļdiskusija: ”Bērnu sportiskā izaugsme – ilgtspējīga talantu attīstīšana un bērnu kā personību veidošana”

Cik bērna ambīcijas un pašizaugsme sportā ir atkarīga no paša bērnu, un cik no vides, vecākiem, treneriem un sabiedrības kopumā?

Sabiedrībā attiecībā uz šo tēmu valda dažādi uzskati, reizēm pat izteikti pretēji. Šīs diskusijas mērķis ir apspriest un analizēt aktuālo tēmu no dažādu cilvēku pozīcijām un aspektiem. Cik lielu pašizaugsmi mēs no saviem bērniem varam sagaidīt ar vai bez būtiskas vecāku līdzdalības un kādi apstākļi to ietekmē? Cik liela bērnu fiziskā un emocionālā noslodze tiek uzskatīta par normu un vai vispār iedomātās robežlīnijas nav tikai sabiedrības ambīciju trūkums? Šos un daudzus citus brīžiem pretrunīgos jautājumus savā starpā apspriedīs diskusijas dalībnieki no dažādām, bet ar bērnu sportiskās un personiskās izaugsmes saistītām sfērām.

18:30 – 19:30  Saruna: “Kur pie vella sūtīt bērnu mācīties?”

Mēs visi apzināmies, ka mūsu bērniem nākotnē būs daudz lielāki darba tirgus izaicinājumi, nekā tie bija un ir mums šobrīd. Nākotnes profesijas nav zināmas, bet ir zināms, ka būs salīdzinoši bieža profesijas mainība. Citi apstākļi, citi noteikumi. Tāpēc vecākiem mūsdienās ir ārkārtīgi grūti izvēlēties skolu, jo esošie skolu vērtējumu kritēriji nākotnes potenciālam vienkārši neatbilst. Atzīmes, esošais skolu reitings nepasaka atbildi, vai šī skola maksimāli palīdzēs attīstīt bērnu un veicināt tā izaugsmi. Nākotnē konkurētspējīga bērna potenciāls neatbilst tikai atzīmēm. Šobrīd tās tikai pasaka, vai uz papīra skola izskatās labi. Vecāki vēlas, lai  bērni gūst vajadzīgo konkurētspējīgai nākotnei, nevis tagadnes birokrātijas papīriem.

Iespējamā misija ar sadarbības partneriem definēs un diskutēs par prototipu, ko būtu iespējams ieviest dzīvē un kas palīdzētu atbildēt uz jautājumu “Kur, pie vella, sūtīt mācīties bērnus?”.

20:00 – 21:00  Diskusija: “Nākotnes skola – vai varēsim bez skolotājiem?”

Covid-19 izraisītā pandēmija kalpojusi kā stresa tests Latvijas izglītībai, kā uz delnas parādot izaicinājumus un vājās vietas. Daudziem vecākiem tas tuvplānā ļāvis ieraudzīt arī skolotāja lomu bērna izglītības procesā.

Vidējais skolotāja vecums Latvijā šobrīd ir 48 gadi. Uzsākot pagājušo mācību gadu, Latvijas izglītības iestādēs trūka vairāk nekā 500 skolotāju, savukārt pedagoģijas fakultāti ik gadu pabeidz tikai daži desmiti jauno profesionāļu. Atrast jaunus mācībspēkus kļuvis grūtāk nekā jebkad agrāk. Turklāt tehnoloģiju plaisa starp veco un jauno paaudzi ir nozīmīga.

Tāpēc svarīgāk kā jebkad agrāk ir meklēt atbildes uz virkni kritisku jautājumu:

• Kāda izskatīsies nākotnes skola un kāda tajā būs skolotāja loma?
• Kā tehnoloģijas var atbalstīt visu paaudžu skolotājus un kalpot kā palīgs, nevis apgrūtinājums?
• Ko darīt, lai jaunieši pedagoga profesijā saskatītu potenciālas karjeras iespējas?

21:15 – 22:30  “Politiķu cepiens”

Pasaule mainās, Cepiens paliek! Kā katru gadu, LAMPAS drosmīgākais pasākums jau sesto reizi festivāla noslēgumā!

Formula paliek nemainīga — uz skatuves kāps četri spilgti politiķi (kurus izziņosim neilgi pirms festivāla) un četri asprātīgi “cepienieši” — Rūdolfs Kugrēns, Anete Konste, Edgars Bāliņš un aktieris Jānis Kronis, kurš šogad pievienosies “cepieniešu” komandai. Uguni un garšvielas Cepienam piešaus tā vadītājs Jānis Skutelis. 

Mācēt pasmieties par sevi un ļaut to darīt citiem prasa pamatīgu uzdrīkstēšanos, bet ar humoru trāpīt īstajās vietās — asu prātu un lielu dūšu. Mēs apsolām — būs karsti!