Aloja

Alojas Ausekļa vidusskolas remontu cer pabeigt līdz nākamā gada septembrim

Alojas Ausekļa vidusskolā arī šis mācību semestris aizritējis, skolēniem zinības apgūstot telpās, kas nav paredzētas mācībām, bet ir tam pielāgotas, kamēr tiek remontēta skolas galvenā ēka. Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (LZS) Dienai izsaka cerību, ka nākamo mācību gadu 2020. gada septembrī skolēni un skolotāji varēs sākt jau izremontētajā skolā. Šā gada vasarā pašvaldība šim mērķim Valsts kasē paņēma aizņēmumu 1,3 miljonu eiro apmērā, tomēr ar to nav pietiekami, un pagaidām neesot skaidrs, kur ņemt atlikušo naudu. Par to Alojas novada domes deputātiem būs jādomā, lemjot par 2020. gada budžetu.

Lai remonts Alojas Ausekļa vidusskolas galvenajā ēkā varētu notikt, tajā skolēni un skolotāji uzturēties nedrīkst, tādēļ mācības nākas organizēt citās ēkās. Mācības notiek Alojas sporta halles foajē, garderobēs un atpūtas telpās, kā arī Alojas Ausekļa vidusskolas mazajā skolas ēkā, kur mācības notiek jaunāko klašu skolēniem. Šādā veidā mācības notiek jau kopš 2019. gada sākuma. «Tāpat saspiežamies, kā tas bija iepriekš,» saka V. Bārda. Viņš arī apgalvo, ka šobrīd ar attiecīgajām institūcijām mācību organizēšana šādā veidā ir saskaņota.

Skolas remonts tika sākts, vēl pirms pašvaldībai tika dota atļauja ņemt aizņēmumu Valsts kasē. Vasaras sākumā, izskanot par iespējamām nelikumībām skolas pārbūvē, valdība lēma izņemt attiecīgo projektu no to vietvaru projektu saraksta, kuru īstenošanai 2019. gadā izņēmuma kārtā varēs aizņemties papildu līdzekļus Valsts kasē. Jūlijā šāda atļauja gan tika dota, tomēr jau toreiz bija skaidrs, ka ar 1,3 miljoniem eiro, kurus pašvaldība drīkst aizņemties, nepietiks. Tobrīd pārbūves projekta izmaksas bija plānotas aptuveni 1,5 miljonu eiro apmērā, bet tagad V. Bārda atzīst, ka izmaksas pieaugušas vēl vairāk. «Izmaksas ir pieaugušas diezgan daudz,» saka Alojas mērs, tomēr konkrētu summu nenosauc. Esot atklājies, ka skola ir vēl sliktākā stāvoklī, nekā bija domāts. Saistībā ar to notiekot vēl atsevišķas ekspertīzes.

V. Bārda arī uzsver, ka skolas remonts bija jāsāk, lai arī tobrīd vēl nebija pārliecības par to, vai Valsts kasē drīkstēs ņemt aizņēmumu. Par to, kur dabūt atlikušo naudu, pašvaldības deputāti plāno lemt nākamā gada janvārī, apstiprinot 2020. gada budžetu. Tajā brīdī jābūt aplēsēm par to, kā ir pildījies 2019. gada pašvaldības budžets un kur varētu ņemt trūkstošos līdzekļus skolas remonta pabeigšanai. «Tas nozīmē, ka [2020. gada budžetā] nāksies no daudz kā atteikties,» atzīst V. Bārda. Viņš min, ka pašvaldības budžets būs ļoti smags arī citu iemeslu dēļ – piemēram, no nākamā gada pašvaldībām 50% apmērā jāapmaksā brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem. «Budžets faktiski būs tikai tāds, lai sanāktu samaksāt siltumu, elektrību un darba algas,» saka Alojas novada domes priekšsēdētājs.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad šā gada janvārī skolas renovācijas darbi tika sākti, maijā tos apturēja, jo parādījās šaubas, vai Alojas novada pašvaldība drīkstēs ņemt aizņēmumu Valsts kasē. Vasaras sākumā, pieprasot aizdevumu izsniegt, pie valdības ēkas protestēja arī Alojas Ausekļa vidusskolas vecāki. Alojas Ausekļa vidusskola ir vienīgā vidusskola novadā, un šā gada 1. septembrī tajā mācījās 261 skolēns.

Autors: Baiba Krastiņa, laikraksts Diena