Noslēgusies Alojas novada iedzīvotāju aptauja ar mērķi noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosināto administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un iespējamo Alojas novada pievienošanu citām administratīvajām teritorijām. Balstoties Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Alojas novadā ir 3986 balsstiesīgi vēlētāji, savu viedokli šajā aptaujā izteikuši 253 iedzīvotāji, kas ir 6,35% no visiem balsstiesīgajiem. 115 iedzīvotāji pauduši atbalstu Alojas novadam kā patstāvīgai Latvijas Republikas administratīvai teritorijai, savukārt 87 atbalstījuši Alojas novada apvienošanu ar Limbažu un Salacgrīvas novada administratīvajām teritorijām. 48 iedzīvotāji ierosinājuši citu variantu.
Aptaujas rezultātā iegūti arī vairāki citi viedokļi un ierosinājumi. Viens no tiem ir novada apvienošana ar Mazsalacas novadu, tādējādi mēģinot atrisināt pierobežas un attālāku teritoriju problēmas. Iesniegtie dati liecina par iedzīvotāju neizpratni par šo reformu. Vairums no iedzīvotājiem kā savu pirmo izvēli min patstāvīgā Alojas novada saglabāšanu, taču, ja tas nav iespējams, pievienošanos Valmieras novadam vai tā aprinķim. Liela daļa no viedokli paudušajiem staiceliešiem ir uzskatījuši, ka līdz šim Alojas novads nav nodrošinājis gaidīto attīstību. “Patiesībā skaitļi un izdarītie darbi liecina par pretējo – no mūsu novada visiem pagastiem tieši Staicele ir saņēmusi vislielāko finansējuma daļu gan struktūrobjektiem, gan kultūras un sporta dzīves attīstībai. Finansiālie ieguldījumi ir bijuši ļoti lieli,” skaidro V. Bārda. “Iespējams, vairāku nepopulāru, bet nepieciešamu lēmumu pieņemšana visa novada teritorijā tā pastāvēšanas laikā ir šāda viedokļa pamatā. Līdztekus ir daudz iedzīvotāji, kuri snieguši komentārus par to, ka šo 10 gadu laikā ir sajutušies piederīgi savam novadam. Secinām, ka viedokļi ir dažādi, un gribu teikt, ka šī publiskā apspriešana palīdzēs deputātiem pieņemt lēmumus par turpmākām darbībām!” turpināja priekšsēdētājs. “Kaut arī pārvalžu iesniegtie rezultāti atšķiras, kopējā tendence rāda, ka Alojas novadam jābūt kā patstāvīgai administratīvai teritorijai. Jāatzīst, ka būtu vēlējušies lielāku iedzīvotāju atsaucību. To varētu skaidrot ar iespējamām neskaidrībām gan deputātu, gan iedzīvotāju vidū, par šis reformas iespējamo pienesumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, atskaitot robežu grozīšanu un teritoriāli lielāku novadu veidošanu. Pašlaik mēs neredzam ieguvumus ne pierobežas, ne uzņēmējdarbības attīstībai, ne arī nevienlīdzības mazināšanai starp Rīgu, Pierīgu un pārējiem Latvijas reģioniem,” skaidro Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.
Iegūtie dati arī norāda uz iepriekš veiktās administratīvi teritoriālās reformas kļūdām. Alojas novada domes priekšsēdētājs norāda: “Ja mēs analizējam mērķus un solījumus pirms iepriekšējās reformas, varam redzēt, ka vairākos punktos tie dublē šīs reformas mērķus. Diemžēl šie solījumi nav izpildīti. Piemēram, valsts solītā transporta pieejamība un mobilitāte novada teritorijā – Ozolmuižā šī problēma nav atrisināta visā novada pastāvēšanas laikā. Jaunajā iezīmētajā novadā šī transporta kustība paredzama vēl sliktāka. Uz Aloju iedzīvotāju nokļūšana ir apgrūtināta, uz Valmieru – vienkāršāka, taču uz Limbažiem pat ļoti apgrūtināta. Šī iemesla dēļ Ozolmuižas iedzīvotāji vairāk koncentrējas Kocēnu vai Valmieras virzienā.”
Alojas novada dome saka lielu paldies tiem 253 novadniekiem, kuri nepalika vienaldzīgi un iesaistījās politiskajos procesos. 28. novembra domes sēdē tiks izskatīti iegūtie rezultāti un pieņemts lēmums tālākai rīcībai.
Kā zināms, VARAM izstrādātā administratīvi teritoriālā iedalījuma karte paredz, ka Alojas novada administratīvā teritorija tiks apvienota ar Limbažu un Salacgrīvas novadiem, par reģionālās nozīmes attīstības centru nosakot Limbažus. Alojas novada dome pauž bažas, ka lielāka pašvaldība, samazinās spēju iespējami kvalitatīvi īstenot likumā noteiktās pašvaldības funkcijas, pārstāvēt visu iedzīvotāju intereses, kā arī tiks aizmirsts par valsts pierobežas un attālākajām teritorijām, vēl vairāk noplicinot lauku teritorijas.
Informāciju sagatavoja:
Regīna Grosa