Aloja

Staiceles amatierteātris Fabrika lustīgi nosvin savu piecgadi

Staiceles amatierteātris Fabrika savējo, draugu un atbalstītāju lokā svinēja savas darbošanās piecgadi. Svinības viņi sāka ar atskatīšanos vēsturē, izstāstot stāstu par Staiceli, tās sabiedrisko dzīvi un stūrakmeni – papīrfabriku, kam par godu izraudzīts kolektīva nosaukums Fabrika. – Patiesībā teātra tradīcijas Staicelē ir ļoti senas. Pēc diviem gadiem tam varētu svinēt simtgadi, jo teātra pulciņš te dibināts 1921. gadā, – atklāja amatierteātra dibinātāja un režisore Aira Lapkovska.

Mārtiņa ELSIŅA foto

A. Lapkovska pa vienam uz skatuves aicināja pašus grupas dalībniekus, par katru nedaudz pastāstot un pasniedzot nozīmītes un lietussargu ar Fabrikas simboliku. Sveicamo vidū bija arī amatierteātra jaunā audze – skolēni Regnārs Nerips un Paula Dreimane, kuri kolektīvam pievienojās iepriekšējā izrādē Pavasara neprāts. Kopumā grupā ir 18 aktieru. – Viņi ir dažādi, bet visi kolosāli. Tā ir komanda, ar kuru prieks būt kopā un reizumis sadarīt arī dullas lietas, – pašas vadīto kolektīvu cildināja režisore. Viņiem izveidojusies arī laba sadarbība ar Staiceles pamatskolas teātra pulciņu Pipars, ko vada Fabrikas dalībniece Inga Indriksone. Ja izrādē nepieciešams, tiek piesaistīti bērni un jaunieši no Pipara.

Aktieri kolektīva jubilejā sacīja arī paldies saviem skatītājiem, kuri Staicelē esot vienkārši fantastiski. – Jūtam, ka viņi mūs tiešām mīl. Tas liek rosīties un darboties, jo zinām, ka cilvēki gaida, ka viņi atnāks uz izrādi, – teica A. Lapkovska. Sumināti tika arī labdari, kas teātrim visādi palīdzējuši. Katram bija sarūpēts maiznīcas Lielezers maizes kukulis, kas ievietots ar Fabrikas simboliku rotātā lina maišelī. – Arī mūs apsveica. Sajutāmies ļoti labi, – atzina sarunbiedre. Īpaši uzrunājis vietējā deju kolektīva Vecmāmiņu aerobika vēlējums noturēties kopā līdz viņu – vecmāmiņu – vecumam. Fabrikantus sveikt ieradās arī kolēģi –
amatierteātri no Puikules, Vilzēniem, tāpat ansamblis Vēlreiz, ar atraktīvu priekšnesumu gaviļniekus sumināja Alojas deju kolektīvs Sānsolis. Kopīgi nodziedāta Lilioma dziesma, kam sekoja starpbrīdis, kurā Fabrikas dāmas iejutās bufetnieču lomā un cienāja skatītājus ar dažādām uzkodām.

Par godu savai jubilejai Fabrika skatītājus priecēja ar jauniestudējumu – A. Niedzviedža Pacelt vabolīti. Staiceles kultūras nama zāle bija skatītāju pilna. – Gan jau parādīsim to arī citviet. Mierā neliksimies, jo liels darbs ieguldīts. Tā ir gara izrāde, – stāstīja A. Lapkovska. Sarīkojuma izskaņā jubilāri ar draugiem un labdariem lustējās ballē.

Atskatoties uz aizvadītajiem pieciem darbības gadiem, A. Lapkovska atzina, ka viens no spilgtākajiem pasākumiem allaž bijusi Līgo izrādes iestudēšana. Nu jau izrādītas četras – Skroderdienas Silmačos, Trīnes grēki, Īsa pamācība mīlēšanā un aktualizētā izrāde ar tēliem no pirmajiem diviem iestudējumiem. – Šīs izrādes ir mūsu lielākie notikumi. Un tādēļ mūsu ir tik daudz. Ja ikdienas izrādēs tik lielu aktieru skaitu varbūt vienmēr nevajag, tad Līgo sarīkojumā, kas ir apjomīgāks, pievienojas visi, – teica režisore. Tagad tiek domāts jau par nākamā gada Jāņu svinībām, bet pirms tam Fabrikas dalībnieki iecerējuši doties kopīgā ceļojumā. Kurp – tas vēl tiks lemts.

Sagatavoja:

Līga LIEPIŅA (laikraksts Auseklis)