Turpinoties informatīvajai drošības kampaņai gājējiem senioriem “Strauja sirds, bet kājas lēnas”, Valsts policija kopā ar biedrību “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) un kampaņas partneriem 8. februārī rīkoja diskusiju. Tās laikā tika pārrunāti gājēju drošības noteikumi, uzklausīti RASA biedru viedokļi un ieteikumi senioru drošībai, kā arī izteikti priekšlikumi Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD) infrastruktūras pilnveidošanai. Līdzīgas tikšanās iecerētas arī citur reģionos.

Sarunā ar RASA biedriem piedalījās Valsts policijas un kampaņas partneru pārstāvji no Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas, klātesot arī RDSD darbiniekiem.

Diskusijā aktīvi piedalījās gan seniori transportlīdzekļu vadītāji, gan arī gājēji, apmainoties viedokļiem un daloties pieredzes stāstos. Biedrības pārstāvji ne tikai izteica savus novērojumus, bet arī labprāt uzklausīja kritiku, aizdomājoties, cik katrs no mums rīkojas droši un ar kādu attieksmi veido ceļu satiksmes kultūru.

“Priecājamies, ka notika šāda diskusija un tika aktualizēta šī tēma. Gājēju drošības jautājumi nenoliedzami skar gan infrastruktūru, gan arī satiksmes dalībnieku attieksmi. Taču, ja infrastruktūras jautājumi ir risināmi ilgtermiņā, tad pie izpratnes un attieksmes maiņas varam strādāt jau tagad. Tāpēc jo īpaši pozitīvi vērtējams, ka seniorus klātienē uzklausīja un diskusijā iesaistījās atbildīgās institūcijas, lai kopīgi domātu, kā situāciju uzlabot un negadījumu skaitu samazināt,” skaidro Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Uzklausot senioru viedokļus, RDSD Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītāja Ilze Ostaša norādīja, ka izskanējušos priekšlikumus izskatīs ne tikai institūcijas iekšienē, bet tiksies arī ar SIA “Rīgas satiksme” pārstāvjiem, lai pārrunātu tās kompetencē esošos jautājumus. I. Otaša arī paskaidroja, ka Rīgā ir vairāk nekā 400 neregulējamo gājēju pāreju, no kurām teju katra ceturtā ir neatbilstoša šābrīža valsts obligātajam standartam. Ieguldot līdzekļus, bīstamās pārejas pakāpeniski tiek uzlabotas (pārveidotas par regulējamām, izbūvēts apgaismojums u. c.) vai pārbūvētas atbilstoši gājēju ērtībām un drošībai, kā arī veidotas jaunas. Katru gadu tiek izbūvēts arī vairāk nekā 40 ātrumvaļņu un ieviesti braukšanas ātruma (30 km/h) ierobežojumi.

Savukārt RASA Mācību centra vadītāja Līvija Marcinkēviča pēc tikšanās uzsvēra: “Diskusijā un arī pēc notikušā reida kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem redzējām, cik dažādi mēs katrs esam un cik atšķirīgi attiecamies pret drošības normu ievērošanu uz ceļa. Pārrunājot dažādas piedzīvotās situācijas, nonācām pie secinājuma, ka ļoti būtiska ir satiksmes dalībnieku savstarpējā sapratne un cieņa. Ikviens no mums veido satiksmi, tāpēc svarīgi ir skatīties uz sevi, ievērot noteikumus, lai drošu pārvietošanos veidotu kā ierastu sistēmu mūsu ikdienā. Turklāt mēs kā vecvecāki esam arī atbildīgi pret saviem mazbērniem, jau mazotnē rādot priekšzīmi un ieaudzinot pareizu attieksmi pret drošības jautājumiem.”

Diskusijas dalībnieki no Valsts policijas saņēma grāmatzīmes ar padomiem gājējiem drošākai dalībai ceļu satiksmē un gaismu atstarojošās vestes. Līdzīga tikšanās jau notikusi Zemgalē ar Dobeles pilsētas pensionāru biedrību, savukārt šonedēļ notiks Valmierā, bet nākamnedēļ – Krāslavā. 

Jau ziņots, ka Valsts policijas padziļinātajā pētījumā secināts, ka seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Trešā daļa jeb 36% no bojāgājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Lai pievērstu uzmanību senioru drošībai uz ceļa un atgādinātu, ka par savu drošību jārūpējas katram pašam, janvārī uzsākta informatīva drošības kampaņa “Strauja sirds, bet kājas lēnas”.

Šogad valstī līdz 10. februārim ceļu satiksmes negadījumos kopumā cietuši 88 gājēji un pieci gājuši bojā. No tiem 74 cietušie un trīs bojāgājušie, tostarp arī viens velosipēdists, bijuši vecumā virs 60 gadiem.

Satiksmes drošības kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas” organizē Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Jāņa Rozes grāmatnīcu, biedrību “Rīgas aktīvo senioru alianse” un Autotransporta direkciju. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.

Sagatavoja:

Simona Grāvīte

Valsts policijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas

vecākā speciāliste

Mob. tālr. 29900345

simona.gravite@vp.gov.lv

Papildu informācija:

Ieva Lazdiņa

Nords Porter Novelli

Vecākā projektu vadītāja

Mob. tālr. 26158480

ieva.lazdina@porternovelli.lv

---

Septiņi vērtīgi padomi senioriem gājējiem drošākai dalībai ceļu satiksmē

Lai ikdienā parūpētos par savu drošību uz ceļa, reizēm pietiek ar pavisam elementāru drošības pasākumu ievērošanu, par ko steigā mēdzam piemirst. Lūk, septiņi vērtīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Valsts policijas padomi* senioriem, kas noderēs ikvienam gājējam.

Brauktuvi atļauts šķērsot pa gājēju pāreju vai krustojumos pie zaļās gaismas. Ja tuvumā pārejas un krustojuma nav, šķērso ceļu vietās, kur ir laba pārredzamība.

Pirms šķērso ceļu, pārliecinies par drošību, paskatoties pa kreisi, pa labi un vēlreiz pa kreisi.

Pirms gājēju pārejas šķērsošanas pārliecinies, vai transportlīdzekļa vadītājs tevi ir pamanījis un spēs nobremzēt.

Pa brauktuves malu vai ceļa nomali ej pretēji transportlīdzekļu braukšanas virzienam.

Diennakts tumšajā laikā nēsā gaismu atstarojošu vesti vai apģērbu ar atstarojošiem elementiem.

Ja jūties nepārliecināts vai ir slikta pašsajūta – lūdz palīdzību līdzcilvēkiem. Viņi tev noteikti palīdzēs!

Labākai stabilitātei der atcerēties arī par laikapstākļiem atbilstošu apavu izvēli, pievēršot uzmanību to slīdamībai.

“Drošas satiksmes pamatprincipi ir jāievēro ikvienam tās dalībniekam, jo to veidojam katrs atsevišķi un visi kopā. Par savu drošību vislabāk var parūpēties katrs pats, atceroties par vienkāršu noteikumu ievērošanu. To CSDD kopā ar Valsts policiju regulāri atgādina gan transportlīdzekļu vadītājiem, gan arī gājējiem. Ir vietas, kur droša ielas šķērsošana prasa papildu laiku, tomēr jāizvērtē, vai risks, pārkāpjot noteikumus un saīsinot ceļu, beigās neizrādās dzīvības vērtībā,” aicina CSDD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors.

Valsts policijas veiktajā padziļinātajā pētījumā iezīmējas būtiskas atšķirības starp smagi cietušajiem gājējiem vecumā virs 60 gadiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem. Proti, vairāk nekā trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem. Seniori ir vieni no neaizsargātākajām gājēju grupām satiksmē, tāpēc pirmo reizi Latvijā uzsākta informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem “Strauja sirds, bet kājas lēnas”.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norāda, ka pētījumā arī atklājas, ka katrs trešais gājējs seniors negadījumā ar smagām sekām cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana.

“Šīs kampaņas mērķis ir pievērst uzmanību tieši tiem gājējiem, kuri nezināšanas dēļ vai apzināti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus – izvēlas riskēt dažus metrus no gājēju pārejas un citur pārliecībā, ka viņus visi redz un automašīnas piebremzēs. Tomēr svarīgi atcerēties, ka arī šoferis ir tikai cilvēks, kurš var nepamanīt un laikus nenoreaģēt. Vienlaicīgi turpinām uzrunāt arī autovadītājus un citus satiksmes dalībniekus, atgādinot, ka, kopīgi ievērojot satiksmes noteikumus, negadījumu skaits būtiski samazinātos,” norāda N. Krapsis.

Pavisam kopā šogad līdz 21.janvārim ceļu satiksmes negadījumos iekļuvuši 56 gājēji, no tiem 14 personas ir vecumā virs 60 gadiem. Traumas guvuši 11 seniori, bet bojā gājis viens cilvēks. Tāpat jāatzīmē, ka šogad bojā gājis arī viens seniors velosipēdists.

Jāatzīmē, ka 14 negadījumos iesaistītajiem senioriem transportlīdzekļa vadītāja apliecība bija izsniegta tikai septiņiem. Tas norāda, ka, iespējams, adekvāti novērtēt savas uzvedības riskus un situāciju ir daudz grūtāk, ja nav bijusi iespēja pašam vadīt transportlīdzekli, proti, saprast redzamības aspektus un bremzēšanas ceļa garumu.

*Ar Jāņa Rozes grāmatnīcas atbalstu padomi grāmatzīmes veidā būs pieejami senioriem Jāņa Rozes grāmatnīcās visā Latvijā.

Satiksmes drošības kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas” organizē Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Jāņa Rozes grāmatnīcu, Rīgas Aktīvo senioru aliansi un Autotransporta direkciju. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.

Informāciju sagatavoja:

CSDD Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr. 67025730

E-pasts: csdd@csdd.gov.lv

Mājaslapa: www.csdd.lv

Twitter: @csdd_lv

Facebook: @csddlatvia

Simona Grāvīte

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas

vecākā speciāliste

Mob. tālr. 29900345

Tālr. 67075014

E-pasts: simona.gravite@vp.gov.lv