Tiekoties sarunā ar Alojas Ausekļa vidusskolas jauniešiem, rakstniece Andra Manfelde ļoti brīvi un nesamāksloti stāstīja par savu dzīvi, par tādām lietām, kurām cilvēki nemaz tik daudz nerunā. Tēma “narkotikas” sarunas laikā tika aizskarta vairākkārt, stāstot par 2005.gadā iznākušo autobiogrāfisko darbu “Adata”, kas guva lielu popularitāti un tika veidota arī kā muzikālā drāma (komponists Zigmars Liepiņš).
Ar narkotikām rakstniecei pašai dzīvē ir nācies saskarties. Tās lietot provocējušas nesaskaņas un saskarsmes trūkums ģimenē, jūtu neizrādīšana, neizrunāšanās. Sarunāties ir svarīgi, lai laikus pamanītu smagumu, kas uzgūlies dvēselei, vai vienkārši – interesēties vienam par otru. Tam visam vēl klāt pusaudžu vecuma interešu trūkums, kad nav ar ko aizpildīt laiku. Kā rakstniece norādīja, lai atteiktos no narkotikām, nepietiek ar vēlēšanos un ciešu apņēmību, pilnīgi jāmaina vide. Jāpārbrauc uz citu pilsētu, citu vietu, jāatsakās no vecajiem draugiem, jāveido pilnīgi cita dzīve. Narkotikas vai nu lieto, vai nelieto nemaz, vidusceļa nav. Uz rakstnieces mudinājumu uzdot jautājumus atsaucās vien daži jaunieši. Pieļaujot, ka kāds jautājums arī netika skaļi izteikts, rakstniece aicināja jauniešus sazināties ar viņu sociālajos tīklos.
Patiesībā nav lielākas vērtības par katra cilvēka dzīvi. Nav tā, ka cilvēks visu laiku ir ļoti dzīvs- īpaši tad, kad sāk izlikties, darīt to, ko pieprasa un uzspiež citi. Tādēļ nemitīgi jāuzdod jautājums, kas es esmu, vai dzīvoju?- teica Andra Manfelde.
Tikšanās noritēja Alojas pilsētas bibliotēkas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā projektā “Literārās sarunas ar jauniešiem Alojā”.

Sarmīte Frīdenfelde
Alojas pilsētas bibliotēkas vadītāja
Foto: S.Frīdenfelde