26. jūnijā Krīzes vadības padome nolēma saistībā ar sausumu lauksaimniecībā noteikt valsts mēroga dabas katastrofu nevis izsludināt ārkārtas situāciju.
Zemkopības ministrija iesniedza Krīzes vadības padomei apkopojumu par saņemto informāciju no vairākām pašvaldībām, lauksaimnieku organizācijām un Latvijas Pašvaldības savienības par nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju saistībā ar ilgstošā sausuma ietekmi uz lauksaimniecību.
Arī Alojas novada dome, reaģējot uz esošo situāciju, sagatavoja un nosūtīja novada domes priekšsēdētāja parakstītu vēstuli Latvijas Republikas Ministru kabinetam ar lūgumu, izsludināt ārkārtējo situāciju Alojas novadā, jo 2018. gada aprīlī, maijā un jūnijā nepieredzētā sausuma un karstuma dēļ Alojas novada administratīvajā teritorijā cietuši zālāju, labības lauki un ilggadīgie stādījumi.
Veicot novada zemnieku aptauju, konstatēts, ka Alojas novadā lielākajā daļā saimniecību zālāju platības ir izdegušas, kultivētā zālāja pirmajam pļāvumam zālāja masa bija apmēram par 50% mazāka nekā iepriekšējos gadus, iegūtā masa ir nekvalitatīvāka, jo virszāles ir pāraugušas, bet apakšzāles lielās platībās nav uznākušas. Pirmais pļāvums parasti ir viskvalitatīvākā un visapjomīgākā pamatbarība, lai visu gadu nodrošinātu labus izslaukumus, veselīgu ganāmpulku. Dzīvnieki tiek turēti novietnēs, jo ganības ir izkaltušas. Mājlopiem sagatavotā skābbarība ir ar daudz zemāku proteīna saturu, tāpēc būs nepieciešams iegādāties papildbarību un gatavo lopbarību, kas saimniecībai ir papildus izdevumi.
Vasarāju labības audzēšanu ietekmē klimatiskie apstākļi pavasarī un vasaras sākumā. Ilgstošā sausuma dēļ graudaugi slikti cerojuši, ir maza auguma, vārpas sīkas, sausuma dēļ daļa sējumu nav izdīguši. No plānotās graudaugu ražas varēs iegūt tikai 50 – 60%. Kaut lauksaimniecības kultūru sēšanu bija iespējams uzsākt laicīgi, tomēr augu dīgtspēja lielā sausuma un karstuma samazinājās.
Zemnieki prognozē, ka zudumi būs 30 – 40% ražas, iegūtie finanšu rādītāji būs slikti un var rasties problēmas ar dažādu saistību izpildi.
Lai pilnīgāk izvērtētu esošo situāciju, tika pieprasīti laika apstākļu faktisko novērojumu dati tuvākajāss meteoroloģiskās stacijās (Rūjienas un Ainažu) laika posmā no 1. aprīļa līdz 25. jūnijam. Rezultāti rāda, ka 2018. gada maijā nokrišņu daudzums bija 15,4mm, kas ir tikai ¼ daļa mēneša normas (norma 60-64 mm).
Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4.panta otrā daļa nosaka, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Alojas novadā ir konstatēti vairāki minētajā normā noteiktie apstākļi – būtiski apdraudēta vides, sabiedrības un saimnieciskās darbības.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā “force majeure” apstākli. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valsts mēroga dabas katastrofas situācija izsludināšana valstī nenozīmē sausuma dēļ radušo zaudējumu kompensāciju.
Pēc ziņu aģentūras LETA un Alojas novada domes materiāliem
informāciju sagatavojusi Liāna Lilenblate-Sipko