Staiceles pilsētas bibliotēkā, VKKF finansētā projekta „Dokumentālās prozas kaleidoskops – 3” ietvaros, viesojās dzejniece, dramaturģe, rakstniece Māra Zālīte.

Māras Zālītes devums latviešu literatūrā ir nenovērtējams un viņas radītie darbi aizvien no jauna pārsteidz lasītājus. Mēs viņu līdz šim vairāk pazinām kā dzejnieci, dramaturģi – bezatkritumu tehnoloģijā, jo visas viņas uzrakstītās lugas esot uzvestas uz Latvijas teātriem. Taču viņas pēdējie autobiogrāfiskie romāni „Pieci pirksti” un „Paradīzes putni” ir kaut kas pilnīgi jauns literātes daiļradē. Kā autore pati saka: „Viņa esot jaunā rakstniece”. Jautājot, kāpēc tikai tagad tapa šis spilgtais mazas meitenes bērnību atmiņu vēstījums, autore teica, ka tas esot aiz cieņas pret savu māti, kura tagad jau esot aizsaulē. Māras Zālītes savā stāstījumā bieži uzsvēra, ka abos romānos galvenā varone  Laura, nevis Māra, izvēlēta tāpēc, lai reizēm varētu distancēties un tajā pašā laikā identificēties. Izmantojot sevi kā prototipu, varot mainīt detaļas.

Sarunas laikā tika pārrunātas vairākas romānu epizodes. Rakstniece pati vienkāršiem vārdiem izskaidroja klātesošiem skolēniem epizodi no grāmatas par Pavļiku Morozovu. Lika viņiem padomāt par padomju laika dzīves vērtībām.

Kā izrādījās pirmā grāmata „Pieci pirksti” ir tulkota gan somu, gan igauņu, gan gruzīnu. Rakstniecei ļoti daudz nozīmē tieši gruzīnu valodā, kaut vai vienas epizodes dēļ, kur tikko dzimušo Lauru Sibīrijas barakā no nāves izglābj gruzīnietes piens. Viņa vēl līdz šim brīdim uzskata, ka kaut kur Gruzijā dzīvo viņas piena brālis.

Sirsnīgā tikšanās aizritēja nemanot, iepazinām ļoti lielisku, erudītu cilvēku. Rakstniece bija atbraukusi ar grāmatu dāvinājumu savas daiļrades cienītājiem, noslēgumā tika dalīti arī autogrāfi.

Anita Strokša, Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja