27. janvārī Staiceles kultūras namā ar koncertu un balli atzīmēja pilsētas 26. dzimšanas dienu. Sanākušie kopā ar tēliem Karlsonu (Inga Indriksone), Brālīti (Einārs Bērziņš) un gidi Inesīti (Inese Timermane) devās virtuālā pastaigā pa Lielo ielu, viesojoties iestādēs un aicinot ļaudis uz dzimšanas dienas ballīti.
Lielās ielas stāsts aizsākās pirms 120 gadiem, kad Staicelē sāka darboties papīra fabrika. Vēsture stāsta, ka viena no pirmajām Lielās ielas būvēm bijusi Staiceles papīrfabrikas direktora māja, kurā pašreiz darbojas Staiceles Mūzikas un mākslas skola. Brālīša un Karlsona rīkotajā svētku vakarā uzstājās skolas audzēkņi Ruslans Andrejevs (klavieres) un Gunda Rozenberga (vijole).
Turpinot virtuālo pastaigu, nonācām Staiceles bibliotēkā, kur ar saviem stāstiem un zināšanām ciemojušies ne tikai Latvijā populāri cilvēki, bet arī mūsu pašu rakstnieces un dzejnieces. Par godu pilsētai jaunradīto dzejoli par upi Salacu deklamēja dzejniece Gunta Ristameca. Viesojāmies arī bērnudārzā, kur raudzījām pirmsskolēnu muzikālo uzvedumu “Zaķīšu pirtiņa”.
Vēlāk kopā ar stāstniekiem nonācām Staiceles kultūras namā, kur priekšnesumos iepazināmies ar dejotājiem un dziedātājiem no sieviešu vokālā ansambļa “Vēlreiz”, Vecmāmiņu aerobikas, kolektīviem “Stazelīte” un “Ķipari”. Tāpat klausījāmies Ineses Uibu un viņas bērnu Esteres un Oskara dziesmoto uzstāšanos.
Staicelieši lepojas ar plašajiem futbola laukumiem un kājbumbas spēlēšanas tradīcijām. Tam visam ir pamatots iemesls, jo futbols Staicelē ir cieņā jau vairāk nekā 90 gadu. Lai rādītu, ka Staicelē bērni un jaunieši ne tikai spēlē futbolu, bet arī skaisti dzied, ar priekšnesumiem uzstājās Staiceles vidusskolas un Staiceles Sporta profesionālās vidusskolas audzēkņi. Pārsteigumu publikai sagādāja skolotājas Lilitas Siliņas dziesmotais priekšnesums. Plašo koncertprogrammu papildināja arī dejotāju kolektīvi no Alojas – “Sānsolis” un “Resgaļi”.
Lielās ielas stāsta un svētku koncerta noslēgumā sanākušos uzrunāja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda. Viņš pilsētas un pagasta pārvaldniekam Pēterim Kuzmenko dāvināja vietējā kalēja Timura Potapova darināto latviešu spēka zīmi Jumi, vēlot pilsētai un tās iedzīvotājiem labklājību un attīstību. Savukārt pārvaldnieks P.Kuzmenko aicināja staiceliešus visu turpmāko gadu domāt un darīt labas lietas, teikt labus vārdus, vairāk saprast un sajust vienam otru, lai kopā veidotu tādu vidi, kādā visiem būtu patiess prieks dzīvot.
Koncerta izskaņā uz skatuves kāpa Staiceles himnas pirmā iedziedātāja Santa Taube un mūzikas autore Inta Jurka, lai visus vienotu kopīgā dziesmā.
Prezentāciju “Lielās ielas stāsts”, ko pēc koncerta ikviens interesents varēja vērot uz ekrāna, sagatavoja Staiceles Lībiešu muzejs “Pivālind” sadarbībā ar Staiceles foto biedrību “Laiks”.
Kā jau svētkos ierasts, galdā tika celta svētku torte, naksnīgajās debesīs mirdzēja krāšņs svētku salūts, kam līdzekļus ziedoja labvēļi, bet dejotgribētāji svinības turpināja ballē kopā ar grupu “Zeļļi”.
Liānas Lilenblates-Sipko teksts un foto
[Not a valid template]