22. septembrī saulaini un skaisti iesākās rudens gan dabā, gan mūsu skolā. Bijām izvēlējušies sarīkot svētkus dzejai. Tie izdevās. Patiesi dzejiski, emocionāli un pēc pārdomām bagāti.

Vispirms visi – gan skolēni, gan skolotāji – skolas pagalmā ar dziesmas ‘’Uz skolu’’ dziedājumu ( katra klase 1. – 12. dziedāja pa pantam ) atcerējāmies un pieminējām dzejnieku Ausekli, viņam rudenī,  18. septembrī, ir dzimšanas diena. Pie tēlnieces M.Langes veidotā Ausekļa krūšutēla sagūla krāsaini rudens ziedi un plīvoja sveču liesmiņas. Taču rudenīgajā gaisā bija jaušams kas noslēpumains ,kas  neparasts, kaut kā gaidas. … atvērās saules pielietie logi uz skolas pagalmu, un ikviens, raugoties augšup, varēja sadzirdēt, kā rudenīgajā rītā aizskan vēl kāda Liela latviešu dzejnieka sen tapušie, bet tik mūsdienīgie  dzejoļi. Klausījāmies, ko pirms 150 gadiem mums vēlējies vēstīt E.Veidenbaums, kuru šogad Dzejas dienu laikā atceras visa Latvija. Vidusskolas puiši,  stāvot katrs savā loga vērumā, runāja dzejoļus, kuri viņus iedvesmojuši. Un skanēja tālu, pārliecinoši un ar pēcgaršu. Paldies Klāvam, Gustam, Endijam, Valtam, Savēlijam un Azarijam!

Pēcpusdienā Dzejas dienu diena turpinājās. Ar vecāko klašu skolēniem un skolotājiem tikās un domās gan par dzīvi, gan dzeju un Dzejas dienām dalījās dzejniece un prozaiķe, arī lugu autore Inga Gaile. Viņa stāstīja par savu pieredzi, rakstot dzeju, atklāja šo to arī par augstu novērtēto vēsturisko romānu ‘’Stikli’’, kā arī lasīja savus dzejoļus – daudz un neparastus. Paldies Annijai un Laumai par skaistu mirkli, Ingu Gaili sagaidot!

Tāda, lūk, bija Dzejas dienu diena mūsu skolā. Es saku paldies visiem, kas piedalījās, kas klausījās, bet galvenais – bija Dzejas dienās. Ikdienas skrējienā taču reizēm tik ļoti trūkst mīļuma un emociju, un dzeja to mums var sniegt. Jauku rudeni!

Skolotāja Ilona Vītola

[Not a valid template]