Nodibinājums „Limbažu fonds” maijā parakstīja līgumu ar ASV vēstniecību Latvijā, par Mazo grantu programmas līdzfinansējuma piešķiršanu 1000 dolāru apmērā bērnu nometnes organizēšanai Alojas novada Brīvzemnieku pagasta Puikules muižā.

 

Projekta mērķis bija, sagaidot Latvijas simtgadi, sniegt jaunākajai paaudzei zināšanas par Latvijas 90to gadu notikumiem, kas jauniešiem jau ir vēsture, sniegt iespēju bērniem apmeklēt valsts galvaspilsētu un tās ievērojamākos objektus.

 

Necerēti liela bija interese par Bērnu un jauniešu dienas nometni Brīvzemnieku pagastā. Aicinājumam piedalīties aktivitātēs atsaucās 42 bērni no Alojas, Limbažu un Rūjienas novadiem.

 

Dalībnieki uz pirmajām aktivitātēm pulcējās jau jūnijā, kad kopā devās izzinošā ekspedīcijā pa Brīvzemnieku pagasta mājām, lai dokumentētu māju un to iedzīvotāju vēsturi. Brīvzemnieku pagasta Puikulē un tās tuvākajā apkārtnē šobrīd ir 65 mājas, kurās dzīvo iedzīvotāji. 21 māja, kurā pastāvīgi nedzīvo, bet no 16 mājām palikušas tikai atmiņas. Bērni interesējās arī par laiku, kāds Brīvzemniekos bija 1990. gadā. Pēc šiem materiāliem tika izveidota arī izstāde, kura joprojām apskatāma Puikules muižā.

 

Jau jūnijā nometnes dalībnieki uzsāka gatavot dažādas radošas instalācijas kā, piemēram, latvju zīmes no koka dēlīšiem, kuras izstādīja muižas parkā. Bērni un jaunieši kopā radoši darbojās muižas parkā un atjaunoja rotaļu elementus un futbola vārtus.

 

Puikules muižas parkā tika izveidota Latvijas simtgadei veltīta puķu dobe, kurai skaistos puķu stādus ziedoja vietējie iedzīvotāji.

 

Jūlijā bērni un jaunieši vairākas dienas ar savu čalošanu  pieskandināja Puikuli, jo tikās, lai radošajās darbnīcās Vivitas Vītiņas  vadībā mācītos izgatavot apsveikuma kartiņas Latvijas simtgadei. Zīmēja latviešu spēka zīmes uz akmens. Apgleznoja koka ripas. Danas Melbārdes vadībā tika veidotas foto kolāžas ar jautrākajiem mirkļiem no nometnes.

 

Ar jauniešiem par līderu spējām runāja Madara Skrastiņa no Limbažu jauniešu centra. Rūdolfa Pelēkā vadībā bērni un jaunieši spēlēja spēles un devās velobraucienā uz Purezera dabas taku, kurā ar purva dabas bagātībām iepazīstināja mūsu pagasta iedzīvotāja, ģeogrāfijas doktore, Ilze Ozola. Visus ļoti interesēja stāsti par purva mūmiju, kūdras ieguvi un pārstrādi un par sūnu stādīšanas projektu.

 

Kopā ar Valdi Melbārdi puišiem bija iespēja darboties ar dažādiem instrumentiem kopīgi izgatavojot dažādas instalācijas no koka bluķiem un finiera. Arī šie radošie darbi šobrīd dzīvo Puikules muižā un parkā.

 

Vakara krēslā bērni un jaunieši devās orientēšanas braucienā pa Puikuli, kopīgi cepa pankūkas un desiņas uz ugunskura.

 

Nometnes dalībniekiem ļoti gaidīta bija jau par tradīciju kļuvusī “Jauniešu diena 2017”, kas iesākās ar interesantu svētku gājienu pa Puikules galveno ielu, kuras priekšgalā devās pasākuma organizatori no Jauniešu interešu kluba “EM-KA”. Visas dienas garumā bērni un jaunieši piedalījās netradicionālās sporta aktivitātēs, radošajās darbnīcās, vizinājās ar velosipēdiem, ko nometnes dalībniekiem nodrošināja Biedrība “Rustets”, bija iespēja izbraukt arī ar velorikšu no biedrības “Attīstība plus’. Nometnes dalībnieki tika cienāti ar gardo muižkungu zupu, kā arī ar uzpūteni, kurš tika gatavots ar dažādu laiku putojamajiem rīkiem: no koka mentes līdz mūsdienīgajam mikserim. Cienasts tika gatavots Ramonas Jirgenas vadībā. Liels gandarījums visiem bija par dziesminieka Kārļa Kazāka emocionālo koncertu saulrietā, ūdenstilpnes malā, sēžot uz siena maisiem un zālītē. Paldies Arnoldam Grebežnikam par iespēju izmantot viņa privātīpašumu. Paralēli sportiskajām izklaidēm, Puikules tautas namā visi interesenti varēja relaksējoši atpūsties un iedvesmoties no aktīvajiem Latvijas jauniešiem, skatoties filmas Tuesi.lv, kurā ir arī sižets par mūsu novada jaunieti Santu Lazdiņu no Staiceles.

 

Augustā bērni un jaunieši devās SIA LLKC lauku konsultantes Ziedītes Jirgensones sagatavotā un vadītā izzinošajā ekskursijā, kura aizsākās Ložmetējkalnā Tīreļpurvā.

 

Ložmetējkalnā apkārtnē ir saglabājušās unikālas liecības par I Pasaules kara nocietinājumiem un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Mūsdienās Ložmetējkalns ir izveidojies par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbolu. Šeit uzstādīts 27 m augsts skatu tornis, no kura paveras panorāmas skats uz Ziemassvētku kauju vietām. Katru gadu janvāra sākumā Ložmetējkalna apkārtnē notiek latviešu strēlnieku piemiņas pasākumi, atceroties Ziemassvētku kaujas.

 

Ziemassvētku kauju muzejs – kurā varēja aplūkot Pirmā pasaules kara vēsturi vietās, kur pirms simts gadiem notika leģendārās Ziemassvētku kaujas. Latvijas Kara muzeja filiāle „Ziemassvētku kauju muzejs” atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta „Mangaļu” mājās. Muzeja teritorijā saglabājušies unikāli I pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām. Ziemassvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas- „vācu vaļņa”, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā. Muzeja iekštelpās iespējams aplūkot izstādi „Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas”. Vairāk nekā 200 fotogrāfijas, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastie priekšmeti sniedz interesantas vēsturiskas liecības par tā laika notikumiem. Iekštelpās apskatāms arī lielākais kauju vietu makets Latvijā, kurā attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar I pasaules kara nocietinājumiem. Bērni un jaunieši atraktīvi piedalījās meklēšanas spēle – “Izlūku taka Ziemassvētku kauju muzejā”. Izzinoši, atjautīgi un fiziski uzdevumi, kas bija jāpaveic muzeja iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijā, treniņu laukumā un mežā.

 

Interesantu un aktīvu vēstures stundu baudījām Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Muzejs sniedz ieskatu dzelzceļu vēsturē Latvijā un lepojas ar plašāko platsliežu ritekļu kolekciju Baltijā. Apmeklējot muzeju, jutāmies kā ceļojumā, uzzinājām, kā vada vilcienu kustību un kā darbojas dažādas ierīces! Raksturīgākā kolekcija neapšaubāmi ir ritekļi – lokomotīves, vagoni un cita sliežu ceļu tehnika. Kopumā krātuvēs atrodas 20 tūkstoši vienību – fotogrāfijas, dokumenti, kartes, vilcienu saraksti, formas tērpi, stacijas inventāra priekšmeti. Šīs liecības sniedz daudzpusīgas ziņas par Latvijas dzelzceļa vēsturi kopš 19. gadsimta beigām.

 

Tālāk mūsu ceļš veda uz Latvijas Nacionālo bibliotēku jeb Gaismas pili, kas  ir viena no nozīmīgākajiem 21. gadsimta kultūras projektiem Latvijā – mūsdienīgs un radošs pasaules līmeņa informācijas un kultūras centrs. Iepazināmies ar bibliotēkas ēku, lasītavām un tās pakalpojumiem. Apskatījām Dainu skapi. Vērojām Rīgas panorāmu no 12. stāva .Interesanta bija interaktīvā izstāde par Grāmatu. Latvijas Nacionālā bibliotēka dibināta 1919. gadā. Tās jauno ēku projektējis ASV dzīvojošais, tikko aizsaulē aizgājušais, latviešu arhitekts Gunārs Birkerts. 2008. gadā sākta jaunās ēkas būvniecība, un 2014. gadā Gaismas pils tika atvērta apmeklētājiem.

 

Vēlā pēcpusdienā apmeklējām Arhitektoniski savdabīgo un majestātisko kultūras pili “Ziemeļblāzma”, kas ir būtiska kultūras vērtība visai Latvijai. Pils parks var lepoties ar vairākiem vēsturiskiem objektiem un dažādām jaunizveidotām atpūtas zonām.

 

Rekonstrukcijas laikā parkā atjaunota rotonda un sēnīte, kurām par pamatu izmantotas 1906. gadā no degušās pirmās kultūras pils ēkas kolonnas. Atkal ierīkota vīnstīgu aleja, kas sākotnēji bijusi tādā augstumā, lai tradicionālajos Bērnu svētkos tai cauri varētu izbraukt zirgu pajūgs, kā arī atjaunota mākslīgā grota, izveidots franču stila dārzs ar strūklaku centrā, iekārtots bērnu rotaļu laukums un daudzfunkcionāls atpūtas un sporta laukums. Atjaunots arī senais tējas namiņš ar tornīti, kuru Augusts Dombrovskis savulaik būvējis pēc arhitekta Eižena Laubes projekta (vēlāk tādu pašu Augusts Dombrovskis uzcēlis Saules dārzā Mežaparkā), kā arī restaurēta koka ēka ar kolonnām, izveidojot mūsdienīgu informācijas centru. Brīnišķīgs skats uz Rīgu un Rīgas jūras līci vērojams no jaunizveidotā 35 m augstā skatu torņa, kurā ierīkots moderns lifts.

 

Saulrietu visi kopā vērojām pie Baltās kāpas, kur drosmīgākie metās izmēģināt vakara peldi jūrā.

 

Brīvzemnieku pagasts priecājās par sadarbību ar “Limbažu fondu”, un lielo atsaucību no dalībniekiem, jo tas ir zināms rādītājs, ka ieguldītais darbs ir novērtēts. Bērni un jaunieši ar nepacietību gaida jaunus piedzīvojumus un aktivitātes. Paldies par atbalstu, ieguldīto darbu un radošām idejām!

 

Teksts: Dace Tauriņa, Brīvzemnieku pagasta pārvaldes vadītāja

Foto: Vivita Vītiņa, kopienas centra „Puikules muiža” vadītāja