Pirmās brīvvalsts laikā daudzi alojieši ziedoja savus līdzekļus, lai taptu tēlnieciska pateicība Latvijas atbrīvošanas cīņās un karā kritušajiem Alojas draudzes locekļiem, kuri izcīnīja Neatkarīgo Latviju. Kā vēsta tālaika izdevums “Latvijas Kareivis” (05.11.1939., 3.lpp), pieminekļa celšanai tika savākti 12 000 latu. To veidoja pēc profesora, tēlnieka Kārļa Zāles meta, 5 metrus augstu, no Somijas granīta. Piemineklī attēlots darbavīrs ar zobenu rokās. Tā priekšpusē rakstīts “Darbs tēvzemes godam, dzīvība – brīvībai”, bet aizmugurē “Brīvības cīnītājiem”.
Pieminekļa atrašanās vieta sākotnēji bija izraudzīta toreizējā Alojas ciema centrā, ceļu krustojumā pie Alojas dzelzceļa stacijas, kur zeme šim mērķim bija iegūta no valsts zemes fonda, bet tā uzstādīšanu izjauca padomju okupācija. Pēc Otrā pasaules kara mākslas darbs nokļuva Grobiņas novada Medzē, Sarkanās armijas karavīru brāļu kapos Kapsēdē. Tur tas tika uzstādīts 1975.gadā pēc pārvešanas no līdzīgas karavīru kapsētas pie Priekules, sakarā ar tās rekonstrukciju. Piemineklis Medzē atrodas vēl tagad. Tas iekļauts valsts aizsargājamo valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā un kopš 2008.gadā noslēgtās Latvijas un Krievijas Federācijas (KF) starpvalstu vienošanās Kapsēdes brāļu kapi atrodas KF jurisdikcijā.
Šobrīd Alojas novada pašvaldība turpina pirms vairākiem gadiem uzsākto darbu pie pieminekļa atgūšanas, tāpēc līdz 31. augustam aicinām iedzīvotājus izteikt viedokli un sniegt savus ierosinājumus par tā iespējamo atrašanās vietu Alojā.
Foto no www.vestnesis.lv, www.laikmetazimes.lv