“Es domāju, kāpēc cilvēki raksta, pieraksta savas domas, izjūtas, emocijas, kāpēc viņiem tas ir vajadzīgs. Cilvēki raksta prozu, dzeju, dienasgrāmatas, romānus. Pasaulē ir bezgalīgi daudz grāmatu, jo bezgalīga ir cilvēku vēlme, lai tas, ko viņi domā un jūt, tas, ko redz, novēro, nepazūd. Lai tas paliek un dzīvo arī pēc viņiem.
Raksta, lai dzīvotu mūžīgi. Tā ir mana atbilde.
Laiks – tāpat kā jūra aizskalo visas pēdas. Tomēr jūra savās dzīlēs glabā dzintara graudus – tāpat kā cilvēka atmiņa to, kas bijis patiess un skaists”/Māra Ozola/.

Ikviens no klātesošajiem, kas saulainajā 24.septembra pēcpusdienā izvēlējās atnākt uz pilsētas bibliotēku, bija aculiecinieks kāda ilgi lolota sapņa piepildījumam.
Dzejas, atziņu, pārdomu, mūzikas, dziesmu un arī grāmatu gaisotnē, alojiete Māra Ozola atvēra savu grāmatu, kurai dots nosaukums “Manu domu takas”.

“Dzeja man vienmēr bijusi tuva. Gadu gaitā mani dzejoļi sakrājušies un tagad tie apkopoti šajā grāmatā. Tie ir veltījumi man tuviem cilvēkiem, dzejoļi par Latvijas dabu gadalaiku maiņās, pārdomas, atmiņas”, teica grāmatas autore.

Autore grāmatas lasītājam ļauj ielūkoties savā dzīves gājumā, arī pasākumā klātesošajiem bija iespēja tuvāk iepazīt Māru, ieklausoties sirsnīgā stāstā, vispirms jau par bērnību kā saulaināko laiku, kuru abas ar māsu izjuta, pateicoties mīlošu vecāku rūpēm. Par skolas gadiem, par kuriem Mārai vislabākās atmiņas, pateicoties mīļākajai skolotājai Rasmai Luikai, kuras ietekmē iemīlēta literatūra, dzeja, teātris un raisīta patika rakstīt sacerējumus, mācīties dzejoļus. Par studiju gadiem Latvijas valsts universitātē, kas jau saistās ar jaunības sapņiem, romantiku, pirmajiem uzrakstītajiem dzejoļiem, tuvākiem un tālākiem izbraukumiem, kuru rezultātā uz mūžu tika iegūts draugs no Anglijas – Alens.
Tālāk seko lielā, patstāvīgā dzīve, kas uzsākta 23. gadu vecumā, skolotājas darbs Limbažos, atgriešanās Rīgā, ģimenes izveidošana un jaunas dzīves vietas meklēšana kopā ar vīru Gunāru. Tā Māra kopā ar ģimeni nonāca Alojā, sagaidīja pasaulē savas meitas Lienu un Zani.

Seko darba gadi 25 gadu garumā Alojas Ausekļa vidusskolā par angļu valodas skolotāju. Skaists bija laiks, kad pateicoties saviem draugiem Anglijā, Māra varēja tos apciemot, apceļot daudzas vietas visā Lielbritānijā un arī atrast sadarbības partnerus skolai.

Tagad visa Māras sirds mīlestība tiek veltīta saviem mazbērniem – Robertam, Teodoram, Luīzai un Leonardo.

Un dzīves ceļš turpinās… “Esmu izstāstījusi savu dzīves ceļu. Man vienmēr tuva bijusi dzeja, un arī pati esmu centusies savas domas izteikt dzejas formā. Dzeja, manuprāt, ir līdzīga mūzikai. Tajā ir ritms, atskaņas. Pirmie dzejoļi radās jaunībā, manu sapņu, ilgu iespaidā. Vēlāk sāku rakstīt veltījumus tuviem cilvēkiem jubilejās. Gribēju pati saviem vārdiem sveikt. Ir arī dzejoļi veltīti dabai, gadalaikiem. Un tā visu mūžu pa dzejolītim. Dzejolis pie manis atnāk pats, ar pirmo rindiņu. Un tad jau domāju tālāk. Rakstu tradicionālā formā, ar atskaņām. Rakstu tad, kad jūtu, ka dzejolis pats it kā nāk pie manis. Reizēm tas atnāk, kad vienatnē staigāju gar jūru, pa mežu. Es labprāt staigāju viena, jo tad varu nodoties savām domām. Dzejolis nevar atnākt troksnī, cilvēkos. Eju un domāju. Tās ir manu domu takas un taciņas”.

Sapņa piepildījums… “Mana jaunākā meita Zane ierosināja apkopot manus dzejoļus un painteresēties, kā tikt pie savas grāmatas. Klusībā esmu domājusi par to, bet tas man licies neaizsniedzams sapnis. Bet zinu, ja cilvēks kaut ko ļoti vēlas un pats dara, tad sapnis piepildās. Tāpēc saku paldies savai meitai Zanei, ka viņa man palīdzēja noticēt sev, kā arī paveica lielu darbu materiālu sagatavošanā. Paldies arī maniem draugiem Alenam un Sjūzenai Anglijā, ka ar viņu palīdzību sapnis varēja kļūt par īstenību”, tā savā grāmatā raksta Māra Ozola.

Pasākuma gaitā patiesi sirds siltu noskaņu radīja autores dzejas lasījumi un dziesmas, kuras izpildīja brīnišķīgs duets – Arta Bārda un Kristīne Kalnmača un muzikālais pavadījums, kuru radīja mūzikas skolotāja Anita Roļskija.

Sirsnīgs paldies grāmatas autorei ar ģimeni par skaisto dzejas pēcpusdienu, kā arī visiem pasākuma dalībniekiem par atsaucību un ieinteresētību!

Sarmīte Frīdenfelde, Alojas pilsētas bibliotēkas vadītāja