„Dzīves ceļš – no viena sākuma līdz jaunam – ir pierakstīts un iezīmēts ar tik pieturas punktiem, ar cik cilvēkiem esam tikušies. Iespējams, daži no tiem šķiet pavisam nenozīmīgi, bet esmu pārliecināta, ka mēs viens ar otru nesatiekamies nejauši. To var saukt par Dieva gribu vai Likteni” /Marika Svīķe/.

21. septembrī pie Alojas Ausekļa vidusskolas vecāko klašu skolēniem viesojās dzejniece no Smiltenes novada – Marika Svīķe. Saruna dzejā, par dzeju noritēja laikā, ko mēs jau vairāk kā 50 gadus saucam par Dzejas dienām, kuras šogad caurstrāvoja moto “Dzeja pavedina”, aicinot mūs uzdrošināties, atklāties un izzināt sevi, pasauli apkārt un cilvēkus mums līdzās.

Tās ir sarunas pašai ar sevi – tā par dzejas radīšanu teica Marika Svīķe. Rakstot dzejniece vadās no pašas piedzīvotā, ko mēs itin visi klātesošie sajutām, ieklausoties dzejnieces stāstījumā gan par sevi, savu dzīvi, savu ģimeni, savu radošo dzīves ceļu, par norisēm, kas mums visapkārt gan dabā, gan cilvēku attiecībās. Tik ļoti, ļoti nepamanāmi stāstījums ik pa mirklim savijās ar atbilstošu, sirsnīgu dzeju, ka patiesi acīs sariesās asaras, taču sirdi pildīja siltums un mīļums…

Liels paldies 8.-11.klašu skolēniem par ieklausīšanos, sapratni un atsaucību, īpašs paldies Vanesai, Kristīnei, Artai un Klāvam, kas pēc pašu izvēles no dzejnieces dzejas krājumiem sirsnīgi nolasīja pa dzejolim.

Dzejniecei Marikai Svīķei ir iznākuši jau 6 dzejas krājumi: “Dvēselei trīsot” (1995), “Mirkļus tverot” (2002), “Ar zvaigžņu putekļiem saujās” (2004), “Tikai šodien” (2008), jaunākā no tām “Viss turpinās”, nāca klajā šogad.

“Laiks katra dzīvē ir burvis,
Kas prot iedot un atņemt kaut ko,
Un katra diena veras kā durvis
Uz jauno un nezināmo.

Laiks ir labākā dāvana –
Katru stundu un katru brīdi.
Pat, ja šķiet, ka tā reizēm nava,
Atliek saredzēt visu ar sirdi.

Un mēs sakām: “Tāda ir dzīve:
Upes plūst, saule mostas un riet.”
Ikvienu Dievs savā laikā iezīmē
Un ceļu, pa kuru lemts iet…” /Marika Svīķe/

Alojas pilsētas bibliotēkas vadītāja Sarmīte Frīdenfelde