Staiceles vidusskolā jau vairākus gadus darbojas Rokdarbu un novadpētniecības pulciņš. Pirms rudens brīvlaika 21. oktobrī audzēkņi devās interesantā ekskursijā – izzināt dažādus amatus Limbažos. Vispirms apmeklējām rūpnīcu Tīne, kur mums pa

stāstīja, kā no aitu vilnas var iegūt dziju, kā to pārstrādā un auž audumus. Rūpnīca darbojas jau 101 gadu, direktors Jānis Krasovskis pastāstīja, ka Tīnes produkcija ir pieprasīta ne tikai Latvijā, bet arī citur plašajā pasaulē. Piemēram, igauņi regulāri pasūta tautas tērpu audumus. Man vislabāk patika vilnas krāsošana un audumu aušana, jo process notiek ar mehāniskām stellēm un speciālu mašīnu krāsošanai. Nekad iepriekš nebiju redzējis, kā no vilnas iegūst dziju un audeklu! Sapratu, ka arī šīs vasaras Dziesmu un deju svētku tērpi kolektīviem bija darināti arī Staiceles austuvē.

Pēc tam izstaigājām Lielezera dabas taku un paciemojāmies Limbažu bibliotēkā – jaunajā ēkā, kur tik daudz interesantu bilžu grāmatu un žurnālu. Mums, protams, patika arī karsto dzērienu automāts. Bibliotēkas darbiniece nopietni pastāstīja, kā iekārtota jaunā bibliotēka un kādi pasākumi notiks jauniešiem un skolēniem vēl 2015.

Ekskursijas turpinājumā maiznīca Lielezers, kur mums bija iespēja pašiem izmēģināt roku maizes cepšanā un pēc tam nogaršot to! Es izveidoju saldskābmaizi un sanāca tīri labi, jo ļoti centos. Drusku bija bail, ka sabojāšu mīklu un ka nemācēšu izveidot kukulīti tā, lai tas nesajūk cepoties. Bet izdevās labs, garšīgs un smaržīgi brūns! Tomēr sapratu, ka būt maizniekam ir grūts un atbildīgs darbs, un ļoti vērtīgs, jo katru dienu taču skolā un mājās gribas ēst maizīti. Gide arī pastāstīja, ka maiznīcai jau 25 gadi. Un bija iespēja ekskursijas pusdienlaikā mieloties ar Lielezers kūkām!

Nākamais objekts Limbažos, ko apskatījām, bija novadpētniecības muzejs, tur mums gide pastāstīja pilsētas vēsturi, notikumus, apskatījām ekspozīcijas. Man visinteresantākās likās pilsdrupas, jo biju tajās pirmo reizi mūžā. Kā gan te patiesībā izskatījās un dzīvoja cilvēki pirms 800 gadiem? Nezināju arī, ka muzejā ir interesanta ekspozīcija, par to kā Limbažos dzīvojuši ļaudis senos laikos . Vēl bijām arī Ugunsdzēsēju muzejā, kur mums ļoti patika izstāde ar senajām lietām, ugunsdzēsēju mašīnu un ekipējumu. Daži ekskursijas dalībnieki izteicās, ka viņi varētu mācīties par ugunsdzēsējiem. Mums īpaši interesanta un dažam drebelīga likās kāpšana augstajā ugunsdzēsēju tornī un skats no tās.

Bet vislielākās pārdomas man bija, stāvot pie Kārļa Baumaņa pieminekļa pilsētas vienā laukumā. Viņš bija tik talantīgs, ja mācēja sacerēt Latvijas valsts himnu. Tajā brīdī jutām īpašu patriotismu sirdīs kā savas zemes saimnieki, jo aktīvi darbojamies arī Staiceles vidusskolas mazpulkā. Man šķiet, ka visiem mūsu valsts vēstures pulciņu skolēniem ir noteikti jāaizbrauc uz |Limbažiem un jānoliek ziedi pie Dievs, svētī Latviju! autora pieminekļa.

Atceļā uz Staiceli staigājām gar jūru pie Vitrupes. Liels paldies par skaisto ekskursiju mūsu skolotājām Irēnai Graviņai un Ivetai Apsītei! Šī bija interesanta diena, kurā ļoti daudz no jauna varējām uzzināt!

Viesturs Titovs,

Staiceles vidusskolas 5. kl. un Skolēnu pašpārvaldes dalībnieks