Septembris, kā ik gadu, ir atnācis ar īpašajiem septembra svētkiem – Dzejas dienām. 15.septembra priekšpusdienā Alojas Ausekļa vidusskolas sākumskolas zāli pieskandēja rotaļīgi un skanīgi dzejoļi, jo pie 1.- 4.klašu skolēniem ciemojās bērnu dzejniece Iveta Skapste. Prieks, ka uz tikšanos ar dzejnieci bija atnākuši arī PII “Auseklītis” vecākās grupas “Mārītes” audzēkņi.

Vispirms kā skanīgi sveicieni dzejniecei, no katras klases priekšnesumā tika sagatavoti pašas autores dzejoļi no krājuma “Kā atnāk dzejolis”. Kur paliks lelles, kad jāiet būs skolā? Šo dzejoli izstāstīja 1.a klases skolēni Sabīne, Monta, Enija, Madara, Ance, Beatrise Liene un Regnārs. Rūta no 1.b klases izvēlējās pavisam mīļu dzejolīti “Vakara bučas”. Evelīna no 2.klases ņipri norunāja “Baidāmo dzejoli”. Katrīna no 3.klases izstāstīja kāds ir “Rātnais sapnītis”, taču enerģiskās 4.klases meitenes Alise un Tīna pastāstīja kā top “Ātrais ievārījums”.

Uz dzejnieces pirmo jautājumu, vai bērni zina, kādēļ šodien ir kopā sanākuši un kādi svētki katru gadu tiek septembra mēnesī svinēti, atbildēja pavisam droši, ka septembrī ir svētki dzejniekiem. Turpinājumā dzejniece, liekot lietā žestus, emocijas, gan ķermeņa kustības, ļoti atraktīvi pasniedza savu dzeju- bija gan baidāmais dzejolis, kurā visiem bija jābaidās, gan uz batuta lēkājamais dzejolis, kura laikā visiem bija jālēkā, gan par karoti, kas skaita zupu, gan par to kā lielais ēdājs ēdot tukšu lielo šķīvi, pa kluso aplaiza arī rīvi, jo izrādās šķīvi ir saldējums ar šokolādes skaidiņām…

Dzejniece arī pastāstīja, ko darīt, kad dzejolis nerakstās un, ko darīt tad, kad dzejolis nāk, lai šo brīnumaino brīdi nenokavētu.

Pavisam nemanot paskrēja laiks, kas bija ļoti krāsains un emocionāls piedzīvojums. Nobeigumā dzejniece aicināja bērnus apkampt un samīļot katram savu blakussēdētāju un tad jau sekoja ziedu klēpis dzejniecei.

Abas bibliotēkas, skolas un pilsētas, saņēma no autores lielisku dāvinājumu – dzejoļu krājumu “Kā atnāk dzejolis”.

Paldies direktora vietniecei audzināšanas darbā Inai Šternfeldei par atsaucību un sadarbību!

Sarmītes Frīdenfeldes

teksts un foto