Aija Paukšēna “Lielkalnos” pie aktinīdijām
Ar Aiju Paukšēnu tiekamies piemājas saimniecībā “Lielkalni”, kur dārzs ar dažādiem pazīstamiem, taču lielākoties interesantiem augiem 2 ha platībā ir kopts un lolots jau kopš 2006. gada. Nav jābrauc uz ārzemēm, jo tepat Ungurpilī eksotikas pietiek priekš tiem apmeklētājiem, kas saimniecību skatīt dodas no maija līdz pat oktobrim. Ne bez čaklām rokām un zināšanām var izveidot šādu saimniecību, tādēļ jo īpašu uzslavu pelnījuši tā saimnieki Aija un Dainis Paukšēni.
Aija Paukšēna ar prieku sāk stāstīt par savu dārzu, kur gandrīz katru augu, nākas apbrīnot, jo mēs taču esam pieraduši pie klasikas(upenēm, jāņogām, zemenēm u.c.) vecmāmiņas vai savā dārzā.
Mums viss sākās interesanti – teic Aija :- bija tāda lauku konsultante Velta Andersone no Staiceles, tajā laikā es vēl strādāju rūpnīcā. Vienu dienu satiekoties viņa man saka: – Jums arī ir iespēja iet uz projektu daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija, kad 5 gadus dot 1000 eur gadā. Te kaut ko var izdomāt. Mums no vīramātes bija atstāta mantojumā māja uz zeme ar 2,6 ha. Agrāk pat doma nebija neko tādu darīt, bet V. Andersone mūs “iekustināja” un sākām domāt, ko darīt – miežus un kartupeļus taču nestādīsim. Tad mums ieteica aizbraukt uz Skrīveriem, tur esot tāda zinātniece Māra Vaivare, kurai esot visādi brīnumi. Un brīnumi arī bija –nebijām redzējuši zelta jāņogas, irbenes tikai augot mežā, ēdamos sausseržus, plūškokus u.c. galvenais, ka viņa audzēja arī stādus. Stādus mēs sarunājām, pavasarī braucām pakaļ un tā tapa dārzs.
Gar ceļa malu sastādītas lielaugu lazdas, kuras parasti apēd sīļi, bet nedaudz atliekot arī pašiem. Lazdas pasargā arī no ceļa putekļiem un izplūdes gāzēm, kā nekā esot bioloģiskā saimniecība no paša sākuma. Jautājot, kas Jūs motivēja būt par bioloģisko piemājas saimniecību Aija teic:- Kā var audzēt ogas un indi bērt virsū, tā taču ir veselība. Saimnieki laika gaitā apmeklējuši daudz semināru un kursus arī Jelgavas mūžizglītības kursus, visu laiku notiek sevis pilnveide.
Staigājot pa dārzu Aija turpina stāstīt par augiem: – šeit aug vairākas rindas irbenes, man bērnībā teica, ka tās nevajagot ēst, bet patiesībā tās ir ļoti derīgas sirds un asinsvadu vainām, tikai tās nav sevišķi garšīgas. Zelta jāņogas – ogas, kā vīnogas un pat negaršo pēc jāņogas, ļoti garšīgas un pavasarī tām ziedot smaržo viss dārzs. Pēc aptuveni 10 gadiem stādus vajadzētu atjaunot.
Apmeklētājiem vislabāk patīk ēdamie sausserži, jo tie ir visagrāk – jau jūnija sākumā. Dārzā izvēlējāmies stādīt to, ko varēja piedāvāt Maira Vaivare, tukšās vietas aizpildījām ar ārstniecības augiem.
Lauku tūrisma asociācijā “Lauku ceļotājs” “Lielkalni” atrodas zem sadaļas Piemājas saimniecības. Saimniece stāsta, kad esot sākuši braukt interesenti, tad arī esot sapratuši, cik labi, ka naudu pieved klāt. Daudzi arī teikuši, ka jāprasa ieejas maksa daļēji lai attaisnotu konkurentu ieejas maksas. Sākumā viss nav bijis tik vienkārši, jo vajadzēja telti, kur uzņem apmeklētājus, galdus un solus, tualetes, tomēr maijā sasparojušies un visu sagādājuši, līdz ar to tikuši ari “Lauku ceļotājā”.
Dārzā tiek pavadīta visa diena, ja vien ir labi laika apstākļi un nav nekas jāvāra un jāgatavo, jo kā zināms no ogām un augiem, kas izaug tepat “Lielkalnu” dārzā tiek gatavoti sīrupi, želejas, ievārījumi, džemi, marmelādes, sukādes u.c. Tiek kaltētas tējas, gatavoti vitaminizēti dzērieni arī smiltsērkšķu eļļa u.c. produkti. Plūškoku sīrups ir vispieprasītākā prece, tas ir ļoti veselīgs arī jaunās māmiņas to iegādājas saviem mazuļiem pret saaukstēšanos. Receptes tiek meklētas dažādās vietās, šis tas ir aizgūts no redzētā ārzemēs.
Šī ir citronliāna ar ārkārtīgi vērtīgām īpašībām, to sauc par 5 garšu ogu – salda, sāļa, rūgta, skāba, pikanta. Tā atjauno enerģiju, spēkus, ja jūt, ka tūlīt slimos uzreiz jāapēd dažas ogas – stāsta Aija. :- Esam iesaistījušies arī Dobeles zinātnieku maratonā, kas notiek visā Latvijā. Uz smiltsērkšķiem tiek izkarinātas dzeltenas līmlapas to mušu ķeršanai un uzskaitīšanai, kas apdraud šos augus un visu to ražu, iedējot kāpurus ogās. Par laimi neviena šī muša gan nav pieķērusies “Lielkalnos” izkarinātajās līmlapās.
Ginks
Aija parāda arī sava dārza vienu no eksotiskākajiem augiem – ginku, kas dārzā aug tikai otro gadu. Uz ogām gan jāgaida neticami ilgi aptuveni 70 gadi un arī, tad vēl nepieciešams otrs blakus, lai var saziedēties. Tomēr arī lapas ir ārstnieciskas, tās augam paaugoties varēs izmantot tējai.
Saimniece laipni aicina teltī, kurā var uzņemt ap 50 cilvēku, uz degustāciju – rožu ziedlapiņu džems, zelta jāņogu želeja, melnā plūškoka sīrups, ķirbju sukādes, upeņu marmelādes konfektes un daudz citu gardu produktu iespējams pagaršot. Garšu buķete fantastiska!
Vislabāk “Lielkalnu” produktus pērkot tepat Alojas novada tirdziņos, tālāk uz tirdziņiem braukt neatmaksājas. Esot tādi pircēji, kas “Lielkalnu” produktus pērkot jau daudzus gadus- atklāj Aija. Un ne velti, jo ir viegli kļūt par “Lielkalnos” ražoto produktu patstāvīgo pircēju, jo ne tikai izcilā produktu garša, bet arī saimnieku sirsnība ir tā pievienotā vērtība, ko saredz ikviens, kas reiz apmeklējis “Lielkalnus” un nobaudījis tur tapušos produktus.
Paldies Aijai un Dainim Paukšēniem par atsaucību, ekskursiju un degustāciju “Lielkalnos”!
Baiba Birzgale,
Alojas novada domes komercdarbības speciāliste
Autores foto