16.septembrī, viesojoties pie klausītājiem Alojā, komponists Didzis Rijnieks klātesošos iepazīstināja ar savu karantīnas laikā tapušo dzejoļu krājumu “Savādais gads”. Kā atzinās pats autors, šajā laika posmā nav uzrakstīta neviena dziesma, toties radusies izteikta vēlme rakstīt dzeju. Jau arī iepriekš autors rakstījis pats dziesmām vārdus, veidojis dzejas rīmes, taču laika posmā no 2020. gada marta līdz šīs vasaras beigām ir rakstījis tieši dzeju, jo uzskata, ka dzeja – tā jau ir augstāka kvalitāte un atklāsme. Dzejas krājums veidots kā personīgā dienasgrāmata, kā ikdienas pārdomas par apkārt notiekošo, nedaudz ar sarkasmu par dažādām situācijām un notikumiem, kas noris mums apkārt.

Dzejoļu krājums “Savādais gads” šoreiz netiek izdots ierastā veidā kā drukāta grāmata, bet gan kā mūsdienu un it īpaši pandēmijas prasībām atbilstošs izdevums -digitāla audio grāmata.  Klausītājs un reizē arī lasītājs var sekot līdzi autora paša ierunātajiem dzejoļiem, izbaudot visas daudzveidīgās intonācijas nianses, kas tajos slēpjas.

Arī Alojas pilsētas bibliotēka saņēma dāvinājumā no autora audio grāmatu “Savādais gads”.

Ieskatam viens no Didža Rijnieka dzejoļiem – “Atziņa”

Ja es būtu sācis rakstīt jauns,

Es droši būtu lējis benzīnu uz oglēm

Bez bailēm.

Man par to nebūtu kauns.

Es jau arī mēģināju.

Vienīgi…

Nevarēju izšķirties kādi temati būtu manis cienīgi.

Par mani tad droši vien varēja teikt:

It kā kaut kas ir iekšā,

Bet…

Vispār viss vēl priekšā.

Tā es tam, kas priekšā, pakaļ steberēju

Un nekādi noķert nevarēju.

Nevarētu teikt, ka atmetu ar roku,

Tikai pinos,

Drīzāk pārvērtu par joku.

Te pēkšņi!

Konkrētā gada visiem zināmajā martā

Nonācu jaunā startā.

Paldies kovidam par stop-krānu!

Varbūt jau sevi tikai mānu.

Kopš tā brīža esmu izmainījis plānu,

Esmu izmainījis dzīvi,

Izteikšanās veidu, saturu un formu.

Kļūstot jau par jaunu normu.

Un tagad šķiet,

Ka VARU benzīnu uz oglēm liet!

• 

• 

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Guna Krūmiņa