Staiceles pilsētas bibliotēkā atkal skanēja dzeja. Šoreiz dzejas dienas kuplināja atdzejotāja no latviešu uz angļu valodu Bitīte Vinklers–Bluķis un dziedātāja Santa Sāre.

Bitīte Vinklers – Bluķis, cilvēks, kurš dzimis Latvijā, bet jau bērnībā aizceļojusi bēgļu gaitās un savu mūžu pavadījusi Amerikā. Tikai atjaunotās Latvijas laikā atradusi ceļu uz dzimtajām mājām Staiceles pagasta “Mačkalniem”. Mājās, kur katru gadu kopā ar māsīcu  Dainu Avotiņu tiek aizvadītas dažas skaistas vasaras nedēļas. Ilgā prombūtne trimdā, kā pati tulkotāja atzīst, ir arī tas, kas nosaka tulkošanas valodu. Angļu valoda ir spēcīgāka, vieglāk izteikties. Kā Bitīte saka: ” Augstākais novērtējums tulkojumiem – tikt saprastam no citu tautību lasītāju puses. Recenzijā tulkotās Imanta Ziedoņa “Epifānijas” salīdzinātas ar labu maltīti – pirmais, otrais ēdiens un beigās saldais ar putukrējuma devu.” Ir mēģināts tulkot prozu, bet dzejas tulkošanā izjūtot lielāku brīvību. “Tā ir kā spēle, izvēlas vienu vārdu, tas pats izvēlas nākošo”, stāsta atdzejotāja. Tulkot, tas nav viegli – tulkojumus raksta ar roku, dažādu krāsu zīmuļiem, tulkojot lasa skaļi, lasa visos dvēseļu noskaņojumos, jo par labu atzīst tikai to tulkojumu ar kuru var sadzīvot visos garastāvokļos.  Atdzejotāja ir ļoti prasīga pret savu darbu, bet dara to ar baudu – no latviešu valodas uz angļu valodu ir tulkotas Baibas Bičoles, Knuta Skujenieka, Gunāra Saliņa, Imanta Ziedoņa un Aleksandra Čaka dzejas rindas. Ir atdzejoti autori un dzejoļi, kas pašai ir tuvi un patīk, labi tulkojas, uzrunā citus cilvēkus no citām kultūrām un tos, kuri ir izcili un ir pelnījuši tikt uz pasaules skatuves.

Viena no tādām ir Aleksandra Čaka dzeja, kura pasākumā skanēja gan latviešu, gan angļu valodā, gan tika izdziedāta dziesmās. Muzikālās pauzes pilnībā bija dziedātājas Santas Sāres pārziņā. Tajās skanēja gan Aleksandra Čaka, gan Imanta Ziedoņa  dzeja un dziesmas.

Uz jautājumu par nākotnes plāniem Bitīte Vinklers – Bluķis atzinās – nopietni strādājot pie latviešu tautas dziesmu tulkošanas. Mums bija tā unikālā iespēja būt pirmajiem tulkojuma klausītājiem. Atliek tikai novēlēt, lai viss izdodas, jo šādi tulkojumi paver plašas iespējas dažādu tautību lasītājiem iepazīties ar mūsu tautas mutvārdu mantojumu un to atbildību, tulkotāja pilnībā apzinās.   

Noslēgumā pateicības ziedi tika ne tikai viesiem, bet arī Dainai Avotiņai, kura arī kuplināja šo pasākumu un ir dzejas dienu aizsācēja tajā tālajā 1965. gadā.

Teksts un foto:

Anita Strokša

Staiceles bibliotēkas vadītāja