Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Ģimene un bērni – vērtība Alojā! ” ietvaros otrais pārgājiens “Ģimene purva kurpēs” ģimenes aicināja uz Dzērves purvu Alojas pagastā. 25 pārgājiena dalībnieki Ilzes Ozolas vadībā devās ceļā 15.augusta rītā.
Laikā, kad apkārtējā vide ir pārpildīta ar informāciju, viedokļiem un stresu, lieti noderēja iešana purvā, kur ir skaista un ļoti klusa ainava. Purva kurpes drošai iešanai purvā neļāva kājām iegrimt sūnās tā nenodarot kaitējumu purva virskārtai. Tomēr iešanai pa purvu prasa lielāku piepūli kā vienkārša pastaiga. Tās laikā tiek nodarbinātas gandrīz visas muskuļu grupas un trenēts līdzsvars. Tā ir saudzējoša iespēja palielināt fizisko aktivitāšu apjomu tiem, kuri ilgāku laiku nav sportojuši, dabisks, patīkams, veselīgs līdzeklis pret stresu, veicina laimes hormona – oksitocīna veidošanos organismā.
Dzērves purvs ir dabas liegums Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Liegums ir augstais purvs ar ciņu mazmeldra audzēm, ko aptver purvains priežu mežs. Robežojas ar Īģes ieleju, kurā redzami smilšakmens atsegumi.
Pa ceļam uz purvu piestājām, lai aplūkotu upes pretējā krastā esošo valsts aizsargājamu kultūras pieminekli – Lauru pilskalnu. Lai arī tam nav raksturīgo pilskalna pazīmju, jau 1894. gadā Ansis Lerhis-Puškaitis aprakstījis nostāstus, ka pilskalna vietā atrodams trīsstūrveida akmens pamati — bijušās pils vieta. Pilskalna teritorijā atrastas 17. gadsimta monētas, bet 1964. gadā arheologs Ēvalds Mugurēvičs šeit atrada viduslaiku perioda pakavu. Pilskalna teritorijā uzietās ķieģeļu drumslas un ogles liecina par apdzīvotību viduslaikos. Pēc Jura Urtāna domām Lauru pilskalns varētu būt rakstos kopš 14. gadsimta pirmās puses minētā Stakenberges vasaļa pils vieta.
Pie purva robežas visi apāvām purva kurpes un pēc pārgājiena vadītājas Ilzes Ozolas instruktāžas – kā ar tām pārvietoties, devāmies iekšā purvā. Izrādās, pretēji luksofora signāliem, purvā drošāk iet pa sarkanām sūnām klātiem ciņiem, bet koši zaļas krāsas segumu labāk apiet.
Ar interesi klausījāmies stāstījumu par purva augiem: dažs atgādināja animācijas filmu tēla Šreka ausis, pavisam nevainīga izskata augi izrādās medī kukaiņus, bet vaivariņu smaržā ilgi atrodoties, rodas reakcija kā no smieklu gāzes. Uzzinājām, ka droši ēdamas ir ne tikai brūklenes, dzērvenes, mellenes un zilenes, bet arī melnas krāsas ogas – vistenes.
Lai arī purvs saistās ar slapju vietu, tomēr tas izrādās ir tuksnesis un purvā augošās priedes nīkuļo un cīnās par izdzīvošanu ūdens trūkuma nevis pārpilnības dēļ. Purvā gruntsūdeņi ir ļoti dziļi un slapjo vidi veido lietus ūdeņi. Purva ūdeni droši var dzert, jo tas ir ļoti tīrs, bet tumšā nokrāsa ir no filtrācijas procesa caur kūdru.
Drosmīgākie pārgājiena dalībnieki metās peldus purva ūdenī. Pārējiem pietika ar pēkšņi uznākušā lietus šaltīm no pāri purvam slīdošā mākoņa. Īsti ekstrēmas sajūtas šoreiz izpalika, jo sausuma periods vasarā sausinājis arī purvu. Ilze Ozola aicināja veiklākos piedalīties skriešanas sacensībā. Ar purva kurpēm tas nemaz tik viegli nebija.
Atceļā, dodoties pa veco zviedru ceļu, nepagājām garām Jaunjurķiņu akmenim, kas atrodas pie Vecjurķinu mājām. To uzskata par lielāko Ziemeļvidzemē. Savulaik to mēģinājuši saskaldīt gabalos, par ko liecina blakus redzamā daļa no akmens.
Vairāku kilometru garo pārgājiena maršrutu veica visi. Lielajiem līdzi nenogurstoši turēja arī jaunākā pārgājiena dalībniece sešgadīgā Amēlija.
Vēl sekoja viesošanās zemnieku saimniecībā “Upītes”, kur lielā platībā aug smiltsērkšķi, kas bija gandrīz gatavi novākšanai. Saimnieku apņēmība bagātīgo ražu novākt ir apbrīnojama. Nogaršojām arī sīrupu no saimniecības apkārtnē ievāktās bērza sulas, ko novērtējuši smalko restorānu šefpavāri.
Paldies biedrības “Ezeru un purvu izpētes centrs” valdes loceklei, ģeoloģijas doktorei, pētniecei Ilzei Ozolai par lieliski pavadīto dienu Dzērves purvā, interesanto stāstījumu un pozitīvajām emocijām! Pārgājiena dalībnieki izteica vēlmi apmeklēt arī citus Alojas apkārtnes purvus un iespējams, atgriezties Dzērves purvā arī ziemas apstākļos.
Projekts ,,Ģimene un bērni – vērtība Alojā!”, Nr. 2021.LV/ĢDP/031“ ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ,,Ģimene un bērni – vērtība Alojā!”, Nr. 2021.LV/ĢDP/031“ saturu atbild Biedrība “Atbalsts Alojas Ausekļa vidusskolai”.” #SIF_vietagimenei
Teksts: Ineta Laizāne
Foto un video: Ilzes Ozola, Ineses Timermanes
Projekts ,,Ģimene un bērni – vērtība Alojā!”, Nr. 2021.LV/ĢDP/031“ ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ,,Ģimene un bērni – vērtība Alojā!”, Nr. 2021.LV/ĢDP/031“ saturu atbild Biedrība “Atbalsts Alojas Ausekļa vidusskolai”.” #SIF_vietagimenei