Alojas pusē 19. maijs ir svētku diena. Svētki dziesmai un dziedāšanai. Svētki pirmo trīs Vispārējo Latviešu Dziedāšanas svētku virsdiriģentam, ceturto un piekto Dziesmu svētku Goda diriģentam Indriķim Zīlem, svētki Indriķa Zīles dzimtai.Šogad Indriķim Zīlem 180. dzimšanas diena. Virsdiriģentu svētki pagaidām izpaliek, bet Alojas puses cilvēki ir domās kopā ar plašo Zīles dzimtu un atmiņām par iepriekšējām tikšanās reizēm.
Indriķa Zīles dzīves ceļš pirms 180. gadiem aizsākās Alojas pagasta “Vecdreimaņu” mājās. Viņa pēdas Alojas pusē glabā “Mežurgu” mājas, kur tēvs strādāja par kalpu, “Purzeļlu” mājas, kurās ģimene dzīvo kā veļenieki. Arī Alojas ev.- lut. baznīca glabā viņa soļu atbalsis, uz kuru svētdienās vecāki parasti līdzi ņēma arī bērnus. Pirmo izglītību Indriķis Zīle ieguva Alojas draudzes skolā, kur atklājās zēna dotības mūzikā.
Indriķa Zīles muzikalitāte atraisās J. Cimzes seminārā Valkā. Viņš bija viens no daudzsološākiem un talantīgākiem semināra absolventiem. Jānis Cimze redzēdams sava skolnieka “gaišo” galvu un neapsīkstošo darbošanās sparu, aicināja jaunekli par savu līdzstrādnieku. Indriķis Zīle kļuva par Cimzes “labo” roku gan mācību, gan tautas dziesmu vākšanas darbā. Ar lielu aizrautību viņš darbojās Jāņa Cimzes “Dziesmu rotas” veidošanā, kurā iekļautas arī 11 viņa veidotās latviešu un lietuviešu tautas dziesmu apdares.
Valkā līdztekus skolotāja darbam un tautas dziesmu vākšanai, Indriķis Zīle spēlēja ērģeles Valkas ev.- lut. baznīcā un dibināja kori “Valkas dziedātāji”. Viņš bija kora ilggadējs vadītājs. Ar laiku I. Zīles rokās koncentrējās visa muzikālā izglītība Valkā. Viņš bija 1868. gada Valkas Dziesmu svētku virsdiriģents.
Negaidīts pavērsiens Indriķa Zīles dzīvē bija viņa un ģimenes pārcelšanās uz dzīvi Igaunijā. I. Zīle kļuva par Karlovas muižas pārvaldnieku Tērbatas tuvumā. Kaut arī viņš nodevās dažādām lauksaimniecības lietām, tomēr koru vadīšanu un ērģelnieka darbu neatstāja novārtā. I. Zīle aktīvi sekoja līdzi muzikālajām norisēm gan Latvijā, gan Igaunijā, muzicēja kopā ar bērniem, koncertēja ar viņa vadītiem koriem, aktīvi piedalījās sabiedriskās dzīves norisēs.
Indriķa Zīles mūžs ir veltīts mūzikai. Tai viņš palika uzticīgs līdz savas dzīves pēdējam mirklim. Arī pēdējā mūža dienā 19191. gada 27. augustā viņš piesēdās pie klavierēm, atšķīra notis ar Mendelsona “Rīta dziesmu”, nospēlēja to un aizmiga uz mūžu. Laikam tādēļ mēs Indriķi Zīli atceramies kopā ar dziesmu, kopā ar Dziesmu svētkiem.
Alojas Novadpētniecības centra vadītāja
Līga Moderniece