Kopš 1. februāra, kad krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 67 222 922, kas nodrošina plašāku operatīvo psiholoģisko atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, sāka darboties ar papildu jaudu, tālruņa zvanu skaits ir dubultojies. Pateicoties Veselības ministrijas atbalstam, tika piesaistīti psihologi un īpaši apmācīti krīzes konsultanti, kuri zvanus turpina pieņemt visu diennakti. Tāpat šo iespēju sākuši izmantot daudz vairāk vīriešu, un diezgan daudziem iedzīvotājiem notikusi viņu pirmā komunikācija ar psihologu.
Biedrības “Skalbes” tiešsaistes psiholoģiskā atbalsta un konsultāciju sniegšanas projekta vadītāja Astra Ozola informē, ka jau pirmajā mēnesī pēc Veselības ministrijas finansējuma piešķiršanas notikušas būtiskas pārmaiņas, un, salīdzinot krīžu tālruņa aktuālo statistiku ar datiem par 2020. gadu, var secināt, ka konsultāciju skaits ir dubultojies. 2021. gada februāra mēnesī krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” krīžu tālruņa konsultanti ir saņēmuši 1196 zvanus, no kuriem 896 zvani ir tieši krīzes konsultācijas (psiholoģiskā atbalsta sniegšana). Savukārt, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, ir vērojams zvanu pieaugums par 40%.
Februārī projekta psihologi ir snieguši 234 konsultācijas, un daudziem tā ir bijusi pirmā pieredze sadarbībai ar psihologu, apkopojusi A. Ozola. Viņa skaidro, ka ikvienam klientam ir iespēja saņemt līdz 10 attālinātām psihologa konsultācijām.
Pieprasījums apsteidzis cerības
“Mēs likumsakarīgi plānojām pieaugumu, tomēr reālais pieprasījums izrādījās vēl lielāks nekā mēs gaidījām. Tas liecina, ka garīgā veselība ir ļoti aktuāla tēma šajos COVID-19 apstākļos. Piešķirtais finansējums arī deva mums iespēju īstenot plašāku sabiedrības informēšanas kampaņu, un tas ir devis acīmredzamu rezultātu,” komentē Astra Ozola, uzsverot, ka noslodze konsultantiem ir ļoti liela.
Vīrieši kļuvuši atbildīgāki un drošāki
Kā liecina dati, kopumā vīrieši ir zvanījuši salīdzinoši mazāk – 36% no visiem zvaniem, un 64% no kopējā zvanu skaita zvanījušas sievietes. Tendence kopumā ir vispārēji pozitīva, turklāt tieši vīrieši zvana arvien biežāk. Salīdzinot ar 2019. gadu, vīriešu īpatsvars no visiem klientiem ir pieaudzis par 44%.
Naktīs sarunas ir garākas
Vidēji viena saruna ilgst 20 minūtes, taču detalizētāk sarunas ilgums var svārstīties no dažām minūtēm informatīva zvana gadījumā līdz pat 45 minūtēm psiholoģiska atbalsta sniegšanas gadījumā, bet atsevišķos gadījumos arī ilgāk.
A.Ozola skaidro, ka “sarunas gaitā krīžu konsultants palīdz zvanītājam atbrīvot spēcīgās emocijas un strukturēt smagās pārdomas, kā rezultātā klientam ir skaidrāks, sakārtotāks un mierīgāks skats uz savu situāciju. Saruna ļauj ieraudzīt potenciālo risinājumu situācijai vai paskatīties uz to no jauna, kas palīdz zvanītājam pieņemt sev svarīgus lēmumus.”
Visvairāk zvanu ienāk no deviņiem rītā līdz pat pusnaktij, kad zvanu daudzums sāk kristies. Naktīs ir sastopama cita tendence – tie zvani ir par īpaši akūtām krīzes situācijām. Tāpat naktīs biežāk ienāk zvani par pašnāvības domām, smagas vardarbības gadījumiem un citām īpaši intensīvām un akūtām situācijām.
Nakts sarunas ir garākas, jo zvanītājam nepieciešams vairāk laika, lai pilnvērtīgi saņemtu nepieciešamo atbalstu. Attiecībā uz nedēļas dienām (darba dienām vai brīvdienām) nevar konstatēt lielas atšķirības.
Problēmu spektrs ir ļoti plašs
Zvanu statistika liecina, ka cilvēki biežāk piedzīvo finanšu grūtības, psihiskās veselības problēmas vai saasinājumus esošajām saslimšanām, kā arī vardarbības problēmas. Bieži sarunā var konstatēt vientulību, kā arī problēmas attiecībās ar bērniem, palīdzības sniegšanas institūcijām, radiniekiem un partnerattiecībās, kas visbiežāk izpaužas kā apjukums, izmisums, satraukums un nemiers, citos gadījumos kā nomākts, depresīvs stāvoklis, arī pārdomas par pašnāvību.
Bieži tiek runāts arī par alkohola atkarību, kā arī fizisku un emocionālu vardarbību. Vairākas personas sevi identificējušas kā varmākas un konsultējas par iespējām mainīt savu uzvedību.
“Nepārprotami jau tagad ir skaidrs, ka pandēmijai un izrietošajiem ierobežojumiem un sekām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības garīgo veselību,” datos secinājusi Astra Ozola. Viņa prognozē, ka pandēmijas radītā pieredze saglabāsies arī turpmāk, un psiholoģiskā atbalsta nepieciešamība turpinās augt. Pieprasījums ir strauji un nozīmīgi audzis, tomēr objektīvi un kvalitatīvi izvērtēt situāciju varēsim vien pēc garāka darba perioda, piemēram, pēc diviem vai trim mēnešiem.
Sagatavoja:
Psiholoģiskās pirmās palīdzības sniegšanas projekta vadītāja
Astra Ozola