Gleznotājs un grafiķis Arvīds Galeviuss dzimis 1920. gada 10. jūnijā rentnieka ģimenē. Pēc zemes reformas viņa tēvs Jānis Galeviuss savā īpašumā ieguva 23 ha no bijušās Stakenbergu muižas zemes, kur iekopa jaunsaimniecību “Ziemeļi”. Te arī aizritēja mākslinieka bērnība. Skolas gaitas Arvīds sāka Alojas Ausekļa I pakāpes pamatskolā 1928.gada rudenī pie tēva brāļa Kārļa Galeviusa. Pēc. pamatskolas beigšanas turpināja mācīties Alojas pagasta Ungurpils 6 kl. pamatskolā, bet 1935. gada rudenī iestājās Mazsalacas valsts ģimnāzijā, kuru beidza pašā kara priekšvakarā 1941. gada 17. jūnijā. Jau skolas gados izpaudās viņa zīmēšanas talants. Arvīds sapņoja par studijām mākslas akadēmijā un zīmēja gan ar zīmuli, gan tušu. Ir bijuši arī pirmie mēģinājumi glezniecībā ar eļļas krāsām, zīmēti portreti, taču līdz gleznotāja diploma saņemšanai vēl jāpaiet gariem, grūtu pārbaudījumu pilniem gadiem.

Pēc vidusskolas beigšanas Arvīds Galeviuss sāka strādāt Pociema pasta un telegrāfa kantorī, bet 1942. gadā pārgāja darbā uz Valmieras Viestura pamatskolu par palīgskolotāju. Darba gaitas tika pārtrauktas 1943. gadā. A. Galeviusu  iesauca SS Latviešu leģionā, kur viņš  dienēja līdz pat Vācijas kapitulācijai. Pēc tam sekojusi filtrācijas nometne Komsomoļskā pie Amūras.

Pēc atgriešanās Latvijā,1947. gada rudenī izdodas sākt studijas Mākslas akadēmijas stājglezniecības fakultātē, taču ieceri studēt  izjauc arests 1951. gadā. A. Galeviusu notiesāja spaidu darbos uz 25 gadiem pēc kriminālkodeksa 58. panta par dzimtenes nodevību. 1955. gadā viņš tiek amnestēts un sodāmība noņemta. Arī izsūtījums nepaiet bez zīmēšanas. Vienīgais instruments ir zīmulis. Lēģerī Arvīds zīmē ieslodzījuma biedrus, kā arī mīlestības pilnus apsveikumus saviem tuviniekiem- mātei, tēvam, sievai Mirdzai un dēlam Pēterim. Studijas Mākslas akadēmijā izdevās atjaunot 1956.gadā, un 1960. gadā tika aizstāvēts diplomdarbs – eļļas glezna “Sliežu remonts”.

Kopš 1957. gada A.Galeviuss strādāja izdevniecībā “Liesma” par ārštata mākslinieku, bet no 1972. gada par mākslinieku – redaktoru. Lai sekmīgāk varētu strādāt pie grāmatu izdošanas, A .Galeviuss no 1965.līdz 1966.g. mācījās Latvijas tautas universitātes māksliniecisko un tehnisko redaktoru un mākslinieku – grafiķu fakultātē, kuru beidzot, aizstāvēja diplomdarbu par grāmatas “Rainis” poligrāfisko un māksliniecisko kvalitāti. Fakultāti beidzot, ieguvis mākslinieciskā un tehniskā redaktora un grāmatu apdares mākslinieka – grafiķa kvalifikāciju. 1972. gadā  mākslinieks iestājās LPSR Mākslinieku savienības grafikas sekcijā.

A. Galeviuss veidojis māksliniecisko ietērpu apmēram 400 grāmatām, ilustrējis daiļliteratūras un bērnu grāmatas, kā arī periodiskus izdevumus. Piemēram, ilustrācijas izdevumam “Jaunākās grāmatas”. Pagājušā gadsimta 70. gados populāra bija grāmatu sērija bērniem “Mana pirmā grāmatiņa”.  Vairākas grāmatas , kā piemēram, L.Paegles dzejoļu grāmatai “Zīlīte”, Maksima Gorkija stāstu grāmatai “Pepe” un krievu tautas pasakām “Vistiņa Raibīte”, ir mākslinieka ilustrētas,.  Viņš strādāja ar eļļas krāsām , tušu, guašu, kā arī akvareļa un skrečborda tehnikā. Viņš gleznoja gan reālistiskas dabas ainavas, ziedus un klusās dabas, gan portretus, t.sk., pašportretus, mātes, tēva, sievas , mākslinieku Kārļa Miesnieka, Arvīda Jēgera, rakstnieku Andreja Upīša, Viļa Lāča un Andreja Dripes, dzejnieces Mirdzas Ķempes un citus portretus.. Mākslinieka A. Jēgera portrets piedalījās izstādē “Rudens 75”, bet 1972. gadā glezna “Gladiolas” Dabas muzeja rīkotajā izstādē “Ziedi mākslinieka skatījumā” .

A. Galeviusa kā mākslinieciskā redaktora sniegums pagājušā gadsimta 70. gados guva atzinību gan Vissavienības, gan republikāniskajos konkursos par izdevumu labāko māksliniecisko noformējumu un poligrāfisko izpildījumu. Atzinīgi tika novērtētas viņa ilustrācijas Mihaila Zorina grāmatai “Sapnis par Pleskavu” un Viļa Lāča kopotajiem rakstiem, kas piedalījās vairākās izstādēs.

Alojas Novadpētniecības centrs glabā mākslinieka Arvīda Galeviusa arhīvu, kurā ir fotogrāfijas, dokumenti, gleznas, dažāda laika zīmējumi un grāmatu ilustrāciju oriģinālzīmējumi. Diemžēl, dažādu apstākļu sakritības dēl, izstāde un piemiņas godināšana mākslinieka dzimšanas dienā pašreiz izpaliks. Ja apstākļi ļaus, tad iepazīties ar mākslinieka daiļradi un dzīvi  varēs izstādē, kas plānota oktobrī -mēnesī, kad  Arvīdi svin vārda svētkus.

Sagatavoja:

Alojas novadpētniecības centra vadītāja

Līga Moderniece