Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas nodarbinātības jomā, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos elastīgākus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai, kā arī pagarināja laiku, kādā var tikt veikts īslaicīgs darbs. Grozījumi veikti Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

Noteikts, ka mikrouzņēmumu īpašniekiem, kuru uzņēmumam nav apgrozījuma un kuri līdztekus darbībai mikrouzņēmumā zaudēja darba ņēmēja statusu kā algoti darbinieki, līdz 2020. gada 31. decembrim būs tiesības uz bezdarbnieka statusu un tam paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem. Tas pats attiecas uz pašnodarbinātajām personām (izņemot personas, kas maksā patentmaksu), kuras negūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Izmaiņas attieksies arī uz pašnodarbinātajām personām, kuras tehnisku iemeslu dēļ nav oficiāli zaudējušas darba ņēmēja statusu.

Turklāt, ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu nepieciešamajā apmērā, šādām personām būs tiesības saņemt arī bezdarbnieka pabalstu.
Savukārt personas, kas būs 2020.gadā ieguvušas bezdarbnieka statusu un izvēlēsies maksāt mikrouzņēmuma nodokli arī 2021.gadā, bezdarbnieka statusu zaudēs ar 2021.gada 1.janvāri.

Līdz 2020. gada 31. decembrim būs arī iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām (līdz šim tas bija līdz 60 dienām). Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varēs iesaistīties īslaicīgos darbos līdz četriem mēnešiem, piemēram, sezonālajos darbos lauksaimniecībā, tādējādi nopelnot iztikas līdzekļus patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai. Vienlaikus bezdarbnieki šajā laikā saglabātu saikni ar darba tirgu un pēc tam bezdarbnieka statusā varētu turpināt saņemt citus atbalsta pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā.