Aloja

Reforma nedrīkst samazināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzsver, ka reforma nedrīkst samazināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ko varētu radīt Veselības ministrijas (VM) plānotās pārmaiņas slimnīcu līmeņu noteikšanā, kas izriet no sagatavotā ziņojuma par veselības aprūpes sistēmas reformas progresu.

Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas straujo virzību, plānotās izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības kapacitāti, pašvaldības rosina aktīvi risināt neskaidros jautājumus, lai nesamazinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Veselības inspekcija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu pērn uzsāka neplānotas pārbaudes slimnīcās, vērtējot to darbību atbilstoši veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtībā noteiktajam slimnīcas līmenim. Inspekcija veikusi pārbaudes desmit slimnīcās, un viens no vērtēšanas kritērijiem bija speciālistu skaita uzņemšanas nodaļās atbilstība noteiktajam slimnīcas līmenim. Kaut arī pārbaudes jau ir veiktas un slimnīcām nav atgriezeniskās saites par pārbaužu rezultātiem, ziņojumā VM norāda, ka, pēc provizoriskiem datiem, 30% slimnīcu neatbilst noteiktajam līmenim un līmenis būtu jāpārskata.

Pašvaldības uzskata, ka tās vajadzētu iesaistīt diskusijās un būtu svarīgi saprast, kādi ir citi risinājumi, ko ministrija plāno, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus tuvāk iedzīvotājiem. Nereti saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu publiski izskanējis, ka paralēli tiks sakārtota veselības aprūpes sistēma. Tomēr nav skaidrs, vai slimnīcu līmeņu pārskatīšana varētu skart potenciālos reģionālās attīstības centrus un to īpašumā esošās slimnīcas un kāda būs šo centru loma. Tāpat nepieciešama skaidrība, vai, pazeminot slimnīcas līmeni, nodrošinās nepieciešamo neatliekamās medicīniskās palīdzības apjomu un sasniedzamību, kāds būs pārklājums un pieejamība ārpus Rīgas.

Vienlaikus slimnīcas līmeņa pārskatīšana jāplāno kontekstā ar sabiedriskā transporta pieejamību – tai skaitā nepieciešamais finansējums sabiedriskajam transportam, plānotā komercpārvadājumu ieviešana u.c.

VM uzsvērusi, ka Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam iekļauti uzdevumi pašvaldību funkcijai nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, piemēram, iekļauts uzdevums attīstīt transporta piedāvājumu pašvaldībās pēc pieprasījuma, tajā skaitā iedzīvotāju nokļūšanai ārstniecības iestādēs.

Uzsveram, ka sabiedriskā transporta nodrošināšana ir valsts funkcija. Ja VM paustais nodoms nozīmē plānoto valsts funkcijas pārlikšanu uz pašvaldībām, arī virzot grozījumu Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā par ekonomisko lietderīgumu, tad var secināt, ka to, kas valstij nav ekonomiski lietderīgi, vienkārši pārliek uz pašvaldību pleciem? Šobrīd Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 6. panta ceturtā daļa nosaka, ka “maršrutu tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu maršrutu tīklā iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā”.

Plānots, ka VM līdz šā gada jūlijam apkopos un analizēs datus, bet pēc tam līdz oktobrim runās ar slimnīcām un pašvaldībām. LPS sekos, lai pa šiem mēnešiem veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem “neaizplānotos” vēl attālinātāk.

Liene Užule,

LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja,

padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos