Sestdienas pievakarē, Puikules muižā, čaloja balsis, ritēja raiti deju soļi, un bieži skanēja teksts: “atceries kā toreiz…”. Uz pasākumu “Kā toreiz kolhozā…” bija ieradies pusotrs simts apmeklētāju, lielākoties tie, kuri paši strādājuši un dzīvojuši tajā laikā.
Jau vēlā pēcpusdienā pie muižas pieripoja senais kolhozu laika lepnais auto GAZ-51 ar cienījamo šoferi Juri Bērziņu un dispičeri Ivetu Briedi. Reizē ar viņiem ieradās arī “Zeltslotiņu partijas” pārstāvji, kuri rūpējās par viesu laipnu sagaidīšanu, izklaidēšanu un vietu ierādīšanu. Ieradušies viesi tūlīt tika cienāti ar patvāra dziru, tiem, kuri vēlējās, bija iespēja nomēģināt seno papirosu marku Belamorkanal, un protamslielu sajūsmu izsauca iespēja izbraukt goda apli pa Puikuli ar GAZ-51. Tā vispārējā jautrībā pamazām satumsa un visi pārvietojās uz iekštelpām.
“Ar savējiem vajag biežāk satikties un par kopā pavadītajiem mirkļiem pateikties svarīgi tā gaiši acīs skatīties, kā arī atvadoties mīļi apskauties… Jo laiks paskrien tik ļoti ātri… Un patiesas laimes mirkļi ir no sirds dārgi!” ar šiem Laura Valtera vārdiem pasākumu atklāja Puikules tautas nama vadītāja Ziedīte Jirgensone un turpināja: “Tas ir kolhozu paradokss – gadsimta baisākā postaža Latvijas laukos, bet vismaz divām paaudzēm – vienīgā, tātad labākā dzīve. Pat ja cilvēki saprata, ka dzīvo aizspogulijā (bet lielākā daļa nesaprata), viņi pieņēma tās rāmjus un izdzīvoja. Cēla savu ideālo pasauli nepareizajā pasailē. Citas nebija…”
Sanākušos uzrunāja arī kolhoza “Ļeņina karogs” pēdējā pastāvēšanas laika priekšsēdētājs Arvīds Bērziņš. Arī viņš uzsvēra, ka jauniešiem tagad tomēr ir jānovērtē tas laiks, kad dzīvoja viņu vecāki, kā arī tas, ka kolhoza laikā cēla mājas, fermas, kultūras iestādes, tagad brīvās Latvijas laikā pagastā uzceltas tikai divas privātās dzīvojamās mājas un trīs fermas…
Atmiņu pavedieni tika šķetināti visa vakara garumā lielākos un mazākos pulciņos, gan skatot Aivara Peipa samontēto “Kinožurnālu” ar vairāk kā 700 iemūžinātiem mirkļiem, gan izpētot un iedziļinoties A.Bērziņa rūpīgi izveidotajā kolhoza laika izstādē. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums materiālu un dokumentu saglabāšanā un sagatavošanā ekspozīcijai. Nepārtraukti šajās izstādes telpās pulcējās interesenti. Kāds cerēja atrast savu vārdu tā laika presē, kāds priecājā ieraudzījis sevi, kaimiņu vai draugu fotogrāfijās vai senajās sienasavīzēs. Tāpat nostaļģiju un lielu jautrību raisīja iespēja nofotografēties senajā tribīnē, no kuras savulaik ir tikušas teiktas daudzas, jo daudzas vairāk vai mazāk lietišķas un patriotiskas runas.
Puikules muižas telpas bija pārvērtušās līdz nepazīšanai. Pat gaisā virmoja to gadu aura, šurais, tumšais koridors muižas pārvaldnieces Vivitas Vītiņas un čaklo palīgu – rokdarbu un kokapstrādes pulciņu dalībnieku – rokām bija tapis par krūzišu un stikla glāžu izstādi “Krūzīte laika griežos” ar vairākiem atpūtas stūrīšiem, kur visur bija iespēja fotografēties, pasēdēt un pakavēties atmiņās.
Skaisti apskatāma arī Māras Skrides gleznu izstāde. Šīs izstādes izrādīšanas laiks nebija nejauša skritība, tā bija mērķtiecīga vēlme. Jo Māra bija leģendārā vīru ansambļa “Arājs” diriģente visus 30 ansambļa pastāvēšanas gadus. Kopā dziedāja vadošie Latvijas sovhozu un kolhozu direktori, vadītāji, viņi bija toreizējie varas vīri! Tāpēc arī 11.novembrī Puikules muižā notiks tikšanās ar mākslinieci un dažiem ansambļa dalībniekiem, pakavēsimies vēlreiz atmiņās.
Visa vakara garumā un vēl joprojām tiek saņemti labi vārdi un pateicības par labu pasākumu, tiek izteikta doma, ka šādi atmiņu pasākumi ir vajadzīgi, ir nepieciešamas šādas satikšanās reizes.
Liels paldies visiem čaklajiem rūķīšiem, kuri palīdzēja tapt šim brīnišķīgajam pasākumam. Bez komandas darba nekas nesanāktu ne toreiz, ne tagad… Paldies Vivitai Vītiņai, Paulai Kalniņai, Dacei Tauriņai, Anitai Prancānei, Olgai Ismailovai, Vizmai Dukulei, Vladimiram Dubovijam, Skaidrītei Ozoliņai, Ligitai Lasmanei, Ainai Tomsonei, Guntrai Mauriņai, Gunai Bromai, Baibai Čakstei, Inetai Vladimirovai, Aigaram Loginam, Ilzei Pētersonei un visiem, kuri savu roku pielika, lai viss izdotos! Vēlreiz īpašs paldies Arvīdam Bērziņam par neizmērojami lielo ieguldīto darbu vēsturisko materiālu saglabāšanā un sagatavošanā izstādei! Zeltaina pateicība Zeltslotiņu partijai, īpaši Iveta Briede, Juris Bērziņš, Pārsla Zeidmane, Ilva Zvirgzdiņa, Māra Zēģele, Mārīte Purmale! Pateicība no sirds biedrībai “Muzikālā studija – teātris Baltie lāči”, un Andris Baltacis īpaši! Paldies apvienotajam ansamblim no Naukšēniem un Dignai Gailītei! Paldies mūsu Puikules tautas nama amatierteātra aktrisēm Ingūnai Krauzei un Mārītei Bušai! Paldies pavārītei no Limbažiem! Un vēlreiz paldies visiem, visiem, kuri atnāca!
Rakstu sagatavoja: Ziedīte Jirgensone
Foto: Vivita Vītiņa