Šodien, 17. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu” (ATR ziņojums), ko LPS nesaskaņoja un pret kura tālāku virzību iebilst gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan liela daļa pašvaldību. Uz MK sēdi bija pieteikušies un viedokli pauda Alojas, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Kandavas, Naukšēnu, Priekules un Rūjienas novada domju priekšsēdētāji. MK nolēma atbalstīt ATR ziņojuma projektu. Pašvaldību viedoklis tika uzklausīts, bet ne sadzirdēts.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis valdības sēdē norādīja: “LPS mēs visu laiku esam centušies iesaistīties dialogā. LPS iebildumi un priekšlikumi nav ņemti vērā, ja neskaita atsevišķus tehniskus precizējumus.” Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka 16. septembra LPS Domes sēdē pašvaldības lēma par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, taču atbilstoši Saeimas lēmumā noteiktajam, paredzot arī otro teritoriālās pārvaldības līmeni.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis valdības sēdē līdz ar citiem LPS iebildumiem vērsa Ministru kabineta uzmanību uz faktu, ka Igaunijā, ko Latvijas bieži izmanto par piemēru, lauku lietu ministrs plāno novirzīt 100 miljonus eiro Lauku attīstības fondam, lai atbalstītu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos. Latvijā notiek pretējais.
MK sēdē izteicās gan pašvaldību vadītāji, gan arī uzņēmēju pārstāvji. Klātesošie pašvaldību vadītāji aicināja nekavēties un veikt jēgpilnu reformu. Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda aicināja ministrus ieklausīties pašvaldību vadītāju lēmumā, lai ATR reforma nenonāktu situācijā, kurā vispirms “uzbūvē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un tikai pēc tam domā, kā pievilkt elektrību, apkuri vai kanalizāciju”. Ikšķiles novada pašvaldības vadītājs Indulis Trapiņš norādīja, ka pašvaldības strādā uz attīstību, bet piedāvātā reforma šīm pašvaldībām šo attīstību apturēs, un uzdeva ministriem jautājumu – kur paliek demokrātiskie procesi un iedzīvotāju līdzdalība?
LPS galvenie iebildumi par ATR ziņojumu un administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu ir šādi.
* Nav izpildīti Saeimas 2019. gada 21. marta lēmumā valdībai dotie uzdevumi.
* ATR virzība notiek pretrunā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. punktu – konsultāciju vietā ar pašvaldībām un vietējām kopienām notiek informēšana par ministrijas viedokli, savukārt pašvaldību profili, kas varēja būt par konsultāciju priekšmetu, pašvaldībām tika nosūtīti mazāk nekā 24 stundas pirms tā saucamajām konsultācijām.
* “Konsultācijās” paustie viedokļi nav fiksēti.
* Netiek sniegtas atbildes, kāpēc jāreformē sekmīgu pašvaldību robežas, kā tiks novērsts nomales efekts, nav veikti aprēķini par reformai nepieciešamo budžeta izdevumu pieaugumu.
* No ATR ziņojuma nav skaidrs, kā reforma ietekmēs pašvaldību saistības un kā tiks realizētas citas reformas (skolu un izglītības reforma, veselības jomas reforma, ceļu sakārtošana u.c. reformas).
* Šāda ATR rada reputācijas risku, un ATR ziņojums nesatur risinājumus, kā to novērst.
* ATR ziņojuma starpinstitūciju saskaņošanas procesā nav izvērtēti 28 pašvaldību iebildumi.
Sagatavojusi Kristīne Kinča,
LPS padomniece juridiskajos jautājumos