26. jūnijā Staicelē pulcējās Alojas novada domes, pilsētas pārvaldes, iestāžu, nevalstisko organizāciju pārstāvji, vairāki uzņēmēji un ļaudis, kuri ir ieinteresēti vietējā tūrisma attīstībā. Tur viņi tikās ar Radošo industriju tūrisma misijā iesaistītajiem profesionāļiem. Diena aizritēja, meklējot labākos risinājumus, kā uzlabot tūrisma vidi Staicelē, bagātināt pakalpojumu klāstu un daudzināt pilsētas tēlu. Tūrisma misija iekļāvās radošās darbības nedēļā radi! 2019. Šo projektu ar Kultūras ministrijas iniciatīvu kopš 2009. gada īsteno nodibinājums Creativity Lab sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Dizaina centru. Katru gadu tas notiek nedaudz citādā formātā. Pēdējos trīs gados ekspertu grupa dodas uz dažādām vietām Latvijā. Pērn tās bija lielākās pilsētas, šogad akcents likts uz mazpilsētām.

Radošā misija Staicelē sākās ar sarunu par tendencēm un aktualitātēm tūrisma nozarē. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās ekskursijā pa pilsētu ar uzdevumu paskatīties uz apkārtni citām acīm – ne kā vietējam iedzīvotājam, bet iebraucējam. Pusotras stundas ekskursija sākās no Tūrisma informācijas centra ar Lielās ielas stāstu. Tālāk ceļš veda uz dievnamu, Stārķu pili, bijušo papīrfabriku, kas ir Staiceles vēsturiskais sākums, parku, Vidzemes Jaunatnes futbola centru, muzejiem, audēju namiņuun citām vietām. Vēlāk sarunās dažs staicelietis atzina, ka viņam tiešām izdevies saskatīt nianses, kam ikdienā paiets garām, tās neievērojot.

Pēcpusdienā notika radošās darbnīcas kopā ar misijas koordinatori Līvu Stūrmani un Creativity Lab dibinātāju un partneri Latvijā Signi Adamoviču. Darbu grupās vadīja tūrisma nozares speciālisti – LIAA Tūrisma departamenta eksperts Mārtiņš Eņģelis, radošo industriju eksperte Lilita Sparāne, dizainers un aģentūras Associates, Partners & Sons dibinātājs Edgars Zvirgzdiņš un Kultūras ministrijas radošo industriju nodaļas vadītāja Zanda Jaunskunga.

26. jūnijā Staicelē notika Radošo industriju tūrisma misija. Pēcpusdienas cēliens pasākuma dalībniekiem aizritēja praktiskā seminārā, darbojoties kopā ar tūrisma profesionāļiem. Darba grupas meklēja atbildes uz jautājumiem Kas mēs esam? Kādas ir pilsētas vērtības un pakalpojumi ceļotājiem? Kā šajā piedāvājumā trūkst? Kas ir tie cilvēki, ar kuriem kopā var īstenot jaunas idejas? Staicelieši sevi definēja kā patriotiskus mazpilsētas iedzīvotājus un stipru dzimtu pārstāvjus. Par savu vērtību viņi uzskata Salacas upi, lepojas ar stārķu galvaspilsētas nosaukumu, futbola tradīcijām, vēsturi, arhitektūru un dabu. Tie ir trumpji, ar kuriem pilsētiņa ir interesanta tūristiem jau šodien. Taču, analizējot esošo piedāvājumu, tapa skaidrs, ka tas tomēr lielākoties ir vērsts uz vietējiem un kaimiņnovadu iedzīvotājiem, tādēļ jādomā, kā padarīt šīs vērtības par vienotu, kompleksu un pelnošu tūrisma produktu. Darbojoties grupās, radošās dienas dalībnieki izteica daudzas drosmīgas un pat trakas, idejas, kā paplašināt esošo piedāvājumu, lai tas būtu interesants ceļotājiem ar dažādām interesēm. Tur bija priekšlikumi, kā attīstīt ūdenstūrismu, kā par interesantu objektu pilsētā iedzīvināt kādreizējo papīrfabriku, kā aktīvāk izmantot to, ko piedāvā apkārtnes daba, un kā padarīt Staiceles vārdu redzamu un dzirdamu.

Iespēju sadarboties ar ekspertiem staicelieši ieguva, piedaloties konkursā, kurāpieteikties varēja jebkura pilsēta ar iedzīvotāju skaitu zem 5000. – No 23 mazpilsētām Latvijā konkursā piedalījās 11. No katra reģiona izvēlējāmies vienu – to, par kuru bija skaidrs, ka ar vienas dienas praktisku semināru, ekspertīzi un savu pieredzi mēs spējam visvairāk dot tūrisma attīstībā nākotnē. Ņemot vērā pieteikumā izvērtēto esošo situāciju, tās analīzi un gatavību iedzīvotājiem pašiem darboties, eksperti Rīgas Plānošanas reģionā par uzvarētājiem atzina Staiceli, – skaidroja Radošo industriju tūrisma misijas koordinatore Līva Stūrmane.

Staiceles Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Inese Timermane, stāstot par dalību konkursā, sacīja, ka tas darīts, lai popularizētu savu pilsētu. – Mēs piedalāmies dažādos pasākumos, kas saistīti ar ceļotāju piesaistīšanas iespējām un darbošanos tūrisma tirgū. Prezentējam savu pilsētu. Stāstām par mūsu simbolu stārķi un priecājamies, ja cilvēki to pazīst un zina, ka esam no Igaunijas pierobežas, Alojas novada Staiceles. Jo vairāk runāsim par sevi, jo kļūsim pazīstamāki.

Staicelē notika nedēļas radi! 2019 noslēdzošā misija, kas, izrādās, bija visapmeklētākā, lai gan tūrisms tur nav pašvaldības prioritāšu saraksta galvgalī. Pirms tam tūrisma eksperti līdzīgi darbojās Līgatnē, Aknīstē un Aizputē. – Esam patīkami pārsteigti, cik atšķirīgas ir šīs četras pilsētiņas un cik lielā mērā vidi tur veido vietējie iedzīvotāji. Viņu degsme darīt pašiem ir apbrīnojama. Tā rodas un izdzīvo labas idejas, bet tās jānes pasaulē. Citādi cilvēki par tām neuzzina, neierodas un nepatērē šo tūrisma produktu, – sarunā uzsvēra radošās misijas koordinatore L. Stūrmane. Viņa skaidroja, ka mazpilsētu tūrisma aktīvistu darbošanās projektā kopā ar mentoriem turpināsies visu vasaru. Augusta nogalē notiks jaunrades festivāls iNovuss, kurā katra pilsēta prezentēs, kas paveikts, lai padarītu sevi interesantāku gan vietējiem, gan ārzemju tūristiem.

Runājot par turpmāko darbošanos, staicelieši atzina, ka ideju banka ir tapusi un nu jāķeras pie mājasdarba. Tas nozīmē noteikt trīs pamatvērtības pilsētā un 10 idejas, ko viņi var īstenot. – Aicināsim atkal nākt kopā cilvēkus, kuri ir ieinteresēti tūrisma attīstībā, – solīja TIC vadītāja I. Timermane. – Šodiena skaidri parādīja, ka mums trūkst vienota piedāvājuma, vēl ir neizmantotas iespējas sociālo tīklu pielietošanā, popularizējot tūrismu. Aizvien vairāk ceļotāju – gan kājāmgājēju un velosipēdistu, gan ekskursantu – uzmanību piesaista dabas objekti, un mums tie ir. Taču tūristi nebrauc atsevišķi tikai uz Staiceli. Tādēļ mums jāiesaistās vienota maršruta izveidē ar kaimiņnovadiem, sadarbojoties ar ēdināšanas uzņēmumiem un naktsmītņu vietām, kuru ļoti trūkst mūsu pilsētā, un ar vietējiem privātajiem iniciatoriem. Šajā jomā staiceliešiem jau ir labas iestrādes – izbraucieni ar plostu pa Salacu, šitaki sēņu audzētava un vairākas zemnieku saimniecības. Sarunbiedre lēsa, ka droši vien varētu iesaistīt vēl vairākus uzņēmējus, kuri būtu gatavi īstenot atraktīvas idejas, un piebilda, ka Staicelē patiesībā ir daudz atsaucīgu cilvēku, kuri atrod laiku un pat brīvprātīgi iesaistās dažādās aktivitātēs.

Taujāta par ieguvumiem no sadarbības ar ekspertiem, I. Timermane atzina – lai apzinātu to potenciālu, ko vēl var izmantot, tā bijusi visnotaļ pozitīva. – Protams, ir idejas, ko var īstenot ar minimāliem līdzekļiem, bet ir arī labi priekšlikumi, kas prasa finansējumu. Diemžēl mazpilsētām resursi ir ierobežoti. Tādēļ būtu lietderīgi, ja šī misija nāktu kopā ar iespējām piedalīties projektu konkursos. Patlaban staicelieši iesaistījušies divos projektos. Viens ir zaļo ceļu projekts, kas saistīts ar kopīga velo/kājāmgājēju maršruta izveidi Vidzemē, bet otrs – starpvalstu sadarbības projekts Maršruti pāri robežām Latvijā un Somijā, ko Vidzemes lauku partnerība Brasla īsteno sadarbībā ar Somijas vietējo rīcības grupu Kehittämisyhdistys SILMU ry. Šis projekts saistīts ar dabas taku testēšanu, attīstīšanu, un tajā iesaistījušās piecas pašvaldības, tostarp Alojas novads.

Aijas Sedliņas teksts

Foto no Radošās industriju tūrisma misijas organizatoru arhīva