11. jūnijā valdības sēdē pēkšņi no darba kārtības tika izņemts jautājums par Alojas Ausekļa vidusskolas remontam nepieciešamo finansējumu. Līdz 11. jūnija sēdei, kurā ministri gatavojās lemt par pašvaldībām, kurām atļaus ārpus kārtas aizņemties Valsts kasē, nekas neliecināja, ka alojieši tiks atraidīti.  Otrdien pēkšņi pašvaldībā tika saņemtas ziņas, ka Alojas skolas projekts līdz izskatīšanai nemaz nav ticis, jo finanšu ministrs Jānis Reirs un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pirms sēdes saņēmuši ziņas par iespējamām nelikumībām būvniecības procesā.

Nesaktoties uz to, ka Alojas novada dome bija saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas akceptu aizdevumam un remonta nepieciešamībai, Ministru kabineta sēdē šī jautājuma virzība tika apturēta. Aktīva komunikācija domei ar atbildīgajām institūcijām notika jau no aprīļa. Šo mēnešu laikā ministrijās un citās iestdēs tika iesniegtas dažādas atskaites, lēmumi un atbildēts uz dažādiem informācijas pieprasījumiem saistībā ar skolu. Tāpēc šobrīd nav saprotams, kas atbildīgajām institūcijām īsti nebija skaidrs un, kas lika pieņemt šo, līdz galam neizprotamo, lēmumu.

Alojas Ausekļa vidusskola ir lielākā izglītības iestāde novadā un vienīgā, kas realizē vispārējo vidējo izglītību. Tajā mācās 267 skolēni.  Jau iepriekšējā mācību gadā visa skolas saime bija spiesta pārcelties uz citām telpām. Lielās skolas ēkā mācības nevarēja turpināties, jo drīzumā bija jāuzsāk remontdarbi. Ēkas ekspertīzē konstatēja virkni nepilnību, kas norādīja uz ēkas bīstamību un katastrofālo stāvokli. Aizvadītajā mācību gadā izglītošanās process notika lielā saspiestībā – foajē, ģērbtuvēs, mūzikas un mākslas skolā, kā arī citās nepiemērotās telpās. Nācās sadzīvot ar daudzām neērtībām. Atjaunotas, drošas un  modernas skolas vārdā pacietīgi un saprotoši bija visi – skolēni, vecāki un pedagogi.

Apzinoties skolas ēkas katastrofālo stāvokli, pašvaldība, nesagaidot jaunās valdības apstiprināšanu, šī gada 4. janvārī uzsāka skolas pārbūves darbus. Šāds lēmums tika pieņemts, balstoties uz iepriekšējos gados pieņemto praksi, ka pašvaldība izglītības iestādēm savas kredītspējas ietvaros var saņemt aizņēmumu Valsts kasē neatliekamu jautājumu atrisināšanai. Šis bija uzskatāms par neatliekamu jautājumu. Tādēļ pērnā gada nogalē, visiem Alojas novada deputātiem balsojot par, tika uzsākts būvniecības process. Taču tad pamatīgas korekcijas skolas pārbūves plānos ieviesa ieilgusī valdības veidošana un valsts budžeta pieņemšana. Līdz ar to arī sašķobījās situācija Valsts kasē. Proti, aprīlī tika paziņots, ka visiem projektiem naudas nepietiks.

Jāpiezīmē, ka, veicot būvdarbus, atklājās daudz kritiskāka aina. Būvniecības speciālisti komentē, ka bija atlicis tika solis līdz nelaimei, jo otrā stāva pārsegums varēja iebrukt. Kurš tad par to atbildētu?

Šobrīd jautājums paliek atklāts – vai Alojas novada skolēniem un pedagogiem arī nākamajā mācību gadā jāturpina paciesties un samierināties?

Sagatavojusi Liāna Lilenblate-Sipko