23. maijā ar mazu ceļojumu pa novadu noslēdzās Nīderlandes mākslinieku darbu izstāde “Trīs pieturas”, kas mēnesi bija skatāma Puikules Muižā, Alojas kultūras namā un Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrā-bibliotēkā “SALA”.
Puikules kopienu centrā “Puikules muiža” bija aplūkojami Irisas de Leu (Irisa de Leu), Dorotejas Pauptitas, Roba Valtera (Rob Valter) – gleznas, Dik Kompiers (Dika Kompiersa) – metāla dizaina darbi, Asjas Šalekampas (Asja Schalekamp) – Papie moche rokas lelles. Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs – bibliotēkā “Sala” Roba Valtera datorgrafikas darbi. Savukārt Alojas kultūras namā R. Valtera – eļļas gleznas.
Izstādes noslēguma pasākums iesākās Alojas Mūzikas un mākslas skolā ar skolēnu Enijas Bernhardes, Violetas Anetes Birkavas, Kārļa Grīnberga un skolotājas Dainas Grīnbergas muzikāliem priekšnesumiem.
Sanākušos uzrunāja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda. Viņš priecājās par to, ka Alojas novada iedzīvotājiem bija iespēja savās mājās redzēt tik slavenu, pasaules līmeņa mākslinieku darbus. – Ne vienmēr ir jādodas tālu pasaulē, lai redzētu kvalitatīvus mākslas darbus, – sacīja V.Bārda. Viņš pateicās madoniešiem par sadarbību un iedrošinājumu šo izstādi sarīkot mazajā Ziemeļvidzemes novadā.
Vēlāk klātesošie kopā ar mākslas nodaļas audzēkņiem iesaistījās radošajā meistarklasē, kurā tapa interesanti mākslas darbi.
Pēc tam visi devās uz Alojas kultūras namu, kur sanākušie vēlreiz aplūkoja Roba Valtera eļļas gleznas. Par muzikālo fonu rūpējās Alojas mūzikas un mākslas skolas audzēknis Edvards Kaļva (klavieres).
Otrajā mākslas darbu pieturā – Puikules Muižā kultūras cienītājus sagaidīja muižas vadītāja Vivita Vītiņa. Viņas sagatavotais stāstījums par māksliniekiem, ļāva tuvāk iepazīt gleznojumus un mākslinieku roku darbus.
“Doroteja Pauptita – Nīderlandes apdāvināta māksliniece un mākslas terapeite. Viņa koncentrējas uz mākslas veidošanas procesu. Rezultāts nav svarīgākais, galvenais ir veids, kā rada un kā materiāls, krāsas un formas ietekmē radītāju. Šai izstādei viņa ir izveidojusi divus lielus darbus, iedvesmojoties no divām labi zināmām tipiskajām holandiešu gleznām, kuras ir izstādītas Amsterdamas Nacionālajā mākslas muzejā. Viņa ir radījusi savu versiju par slaveno mākslinieku darbiem: 1894. gada Georg Hendrik Breitnera darbu ‘’Meitene baltajā naktskreklā’’ un 1660. gada Vērmēra gleznu ‘’Piena lējēja’’ – tajās attēlojot savu meitu un dēlu.
Diks Kompīrs – dzimis 1937. gadā Hēmstede, pēc vidusskolas beigšanas ieguvis pedagoģisko izglītību. Apguvis specializētus kursus pedagoģijā un trīsdimensionālajā dizainā Amsterdamas Tēlotājmākslas akadēmijā un Hāgas Brīvajā akadēmijā. Mākslinieku apbur ūdens: ‘’Mainīgās viļņu un šļakatu kustības, saules gaismas un mākoņu atspulgs, reakcija uz apkārtējo vidi vai noteiktu objektu atstājošās sekas, kuģa stabilizācijas dēlis vai akmeņi. Nemitīga jaunā un citādā pasaule, kas valdzina un kurai nepieciešams pastāvīgs pieredzējums.’’ Metālam ir priekšrocības, kuras nepiemīt citiem materiāliem: spīdums un mirdzums, kas rodas slīpējot un pulējot. Griešanas, zāģēšanas un slīpēšanas rezultātā ir radīti darbi, kuri atspoguļo ūdens rotaļīgumu. No cieta materiāla līdz kustībai.
Robs Valters – 1989. gadā ieguvis mākslas maģistru ir daudz ceļojis pa pasauli, gūstot iespaidus. Ilgstoši dzīvojis Ņujorkā un 1977. gadā ieguvis augstu novērtējumu Gouda mākslas balvu. Pašlaik ir tapešu, paklāju, apģērbu dizaineris, kurš brīvā laikā glezno un veido foto/video mākslu. Viņa vīzija ir vienmēr virzīties jaunos virzienos, veidojot mijiedarbību starp līniju, krāsu, telpu, formām, materiāliem un izmēriem. Strādā un dzīvo kā mākslinieks un skolotājs Leidenā.
Asja Olga Shalekampa – 1960. gadā kopā ar vecākiem pārcēlusies uz Spāniju, Maljorku.1974. – 1976. kā praktikante bijusi ‘’papier mache’’ rokas leļļu darbnīcā, kam sekoja dalība dažādās bērnu izrādēs teātra trupā Maljorkā. 1993 gadā tiek dibināts uzņēmums ‘’TORNASSOL’’: stāsti ar rokas lellēm. Līdz šim brīdim veido vairākas izrādes Tomasolā, Maljorkā un Katalonijā. Vadījusi darbnīcas bērniem un pieaugušajiem lupatu leļļu un rotaļlietu veidošanā. Deviņdesmito gadu vidū ieguva teātra izglītību, ko papilināja mācoties klaunu kursos. Piedalās izstādēs un dažādos amatniecības tirdziņos Maljorkā.
Irisa de Leuva – viena no slavenākajiem māksliniekiem Nīderlandē, kura veido darbus dažādās tehnikās. Uzsāka pati savu sietspiedes studiju un bija vienīgā sieviete visā Nīderlandē, kura projektēja un izgatavoja plakātus studentu opozīcijai. Papildus ir veidojusi arī dažādus citus darbus, atšķirīgos mākslas stilos un tehnikās. Māksliniece drukā, glezno, raksta, strādā ar 3D objektiem u.c.. Viņas darbi ir pārdoti visā pasaulē, trīs no kolekcijām nesen iegādājās arī Nīderlandes Nacionālais mākslas muzejs. Dibināja un vadīja ‘’Freedomhause – Art’’ – izglītojošu organizāciju par drukāšanas mākslu un cilvēktiesībām.”
Mākslas pilnais ceļojums noslēdzās Ungurpils Salā. Izstādes noslēgumā klāt bija arī mākslinieku tautietis, mākslas cienītājs, nīderlandietis Ēriks Rošs (Erik Rorsch). Viņš atzinīgi novērtēja alojiešu interesi par mākslu, jauki sarīkoto pasākumu un pauda cerību, ka arī nākotnē saskata lielisku iespēju sadarboties ar mūspuses ļaudīm ne tikai mākslas jomā.
Pasākumā klāt bija arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Elīna Krupko.
Sagatavoja Liāna Lilenblate-Sipko, Vivita Vītiņa.
L.Lilenblates-Sipko foto
