Sprinta ātrumā Staiceles pilsētas bibliotēkā pagājusi bibliotēku nedēļa. Nedēļas laikā tika domātas gan par periodikas lasītājiem, gan grāmatu mīļiem. Domāts par pasākumiem bērniem, gan pieaugušajiem.
Staicele vienmēr ir lepojusies ar saviem daiļdārziem, tāpēc šajā bibliotēku nedēļā piedāvājām īpašu tikšanos. Bibliotēkā viesojās žurnāla “Dārza Pasaule” veidotāji. Redaktore Solvita Smiļģe un žurnālists Ģirts Kondrāts. Žurnāla veidotāji uzsvēra cik būtiski ir tikties ar lasītājiem, izzināt viņu vēlmes, uzklausīt jautājumus. Tāda iespēja tika dota arī mums. Tika uzdoti vairāki jautājumi – kā pareizi apgriez skujeņus, kā aprūpēt, cik bīstama ir miltrasa ozoliem – uz kuriem tad gaidīsim atbildes nākošajos žurnāla numuros. Mūsu kopējo tikšanos papildināja Jautrītes Pelēkās prezentācija “Mans dārzs gadalaikos”. Tas bija relaksācijas mirklis klātesošajiem un žurnāla veidotājiem, par kuru pārējie varēs lasīt kādās “Dārza Pasaule” lappusēs.
Viena diena bija kopā ar rakstnieci Zani Zustu. Pusdienas laikā bibliotēkā pulcējās sākumskolas skolēni, lai kopā ar rakstnieci izstaigātu pūčulēna Ucipuci gaitas, iepazītos ar viņa piedzīvojumiem no grāmatām “Ucipuci meklē mājas“, “Ucipuci domā ārpus kastes “. Kopīgi apgūtu pūčulēna dzīves gudrības – “Vienmēr viss beidzas labi, ja nav labi, tad vēl nekas nav beidzies!” Uz šādas nots rakstniece vadīja bērniem radošo nodarbību, kurā grāmatu varoņi ieguva savas krāsas un pūcīte pārtapa par suvenīru un skaistu vietu autogrāfam.
Otra dienas daļa bija veltīta pieaugušajiem, kurā rakstniece Zane Zusta citēja fragmentus no savas jaunās, bet jau popularitāti iekarojušās, grāmatas “Tarakāni manā galvā”, kur viņa kopā ar psihoterapeiti Diānu Zandi risina dažādas dzīvas situācijas sievietes dzīvē. Savā stāstījumā rakstniece pieskārās stāstu tēmu izvēlei, kā vispirms ir tapis neliels pastāstu krājums, kuram gribējies skaidrojumu. Skaidrojumu dzīves situācijām piekritusi dot psihoterapeite Diāna Zande. Tā arī tapis kopdarbs.
Ļoti nopietna vēstures tēma tika pacelta tikšanās reizē ar rakstnieci, dzīves stāstījumu pētnieci Sanitu Reinsoni. Kopā ar klātesošajiem vēlreiz tika pāršķirstīta grāmata “Meža meitas”. Grāmata, kurā ir dokumentāli atspoguļoti 12 sieviešu “meža meitu” atmiņu stāstījumi. Tie ir atmiņu stāstījumi, kā jaunas lauku sievietes, skolnieces, meitenes pārtapa par jaunajai padomju varai nevēlamām, ka viņas bija spiestas meklēt patvērumu mežā, lai izvairītos no okupācijas varas iestāžu aresta un represijām. Sarunā ar rakstnieci atklājās, ka pamudinājumu grāmatas tapšanai devis dzīves biedrs, kura dzimtas kokā klāt stāvējušas arī “meža meitu” līdzgaitnieki. Darbs pie grāmatas nav bijis viegls – sameklēt stāstītājas, pierunāt runāt, uzklausīt, pievienot dokumentālas atsauces. Bet visam pāri piedzīvotās emocijas, kuras pat reizēm naktī nav ļāvušas gulēt. Kā vēlāk Sanita Reinsone norādīja, šī grāmata ir kļuvusi par ierosmi vēsturniekiem tālākiem pētījumiem. Saruna ar rakstnieci Sanitu Reinsoni notika VKKF finansētā projekta “Dokumentālās prozas kaleidoskops” ietvaros.
