Staiceles pilsētas bibliotēkā viesojās grāmatas “Teātra bērni” autore Inga Jēruma un teātra bērns Kristaps Liepiņš, aktiera Edgara Liepiņa dēls.

Pasākuma sākumā grāmatas autore pastāstīja par savu ideju rakstīt šādu grāmatu, par izvēlētiem personāžiem. Viņu jau sen esot saistījusi ideja uzrakstīt par teātra bērniem – tiem, kuri no bērna kājas vecāku vai vecvecāku darbavietu ir sajutuši galvenokārt ne no skatītāju zāles puses.  Kā atzinās rakstniece:  “Kā tu neliksi par Ulda Dumpja bērniem, kur Uldis Dumpis, tur jābūt arī “dvīņu brāļa” Ģirta Jakovļeva bērniem.” Savā stāstījumā pieskārās dažiem kurioziem, ar kuriem nācies sastapties atrodot bērnus un tos intervējot. Meklējot Edgara Pāvula dēlu intervijai, izrādījies, ka viņš ir sudraba rotkalis autores pašas dzīves vietā – mājā, Rīgā, atceras Inga Jēruma. Tā tapusi grāmata par 27 personībām, kuru vecāku, vecvecāku dzīve bija teātris.

Tāda viena personība, kopā ar pašu grāmatas autori, viesojās arī bibliotēkā. Tas bija Edgara Liepiņa dēls – Kristaps Liepiņš. Viņš daudz savā stāstījumā izmantoja epizodes no uzņemtajiem Edgara Liepiņa virtuves stāstiem par laiku, kad pats aktieris bijis radošajā pasaulē.  Savu stāstījumu par tēvu viņš papildināja ar video no Latvijas televīzijas arhīviem, jo kurš gan neatceras sižetus par Edgara Liepiņa, Valentīna Skulmes un Gunāra Placēna braucienus uz Pampāļiem 1973. gadā. Palielījās, ka pats uz skatuves kāpjot un dziedot dažas tēva dziesmas Edgara Liepiņa 90 gadu atceres koncertā.

Otrajā daļā Kristaps Liepiņš iepazīstināja ar sevi  –  kalnā kāpēju. Ar dzīvesbiedri esot  pabūts visu kontinentu kalnos un sasniegtas, mūsu prātam neaptveramas, kalnu smailes.  Alpīnists pastāstīja par savu darbu – alpīnisma instruktors. Prezentācijā rādīja spilgtus piemērus  treniņiem, sagatavojoties kārtējam kāpienam. Stāstīja gan par grūtībām, kuras jāpārvar  kalnos kāpjot, gan par uzvaras prieku sasniedzot kalna smaili.  Uzsvēra, ka arī Latvijā var apgūt zināšanas alpīnismā un iziet praktiskās mācības kalnu zemēs, tāpēc jau atkal tiek kravātas ceļa somas mācību braucienam uz kalniem Itālijā. 

Uz jautājumu –  vai bailes nav, atbilde bija nepārprotama: “Protams, ka bail!”, bet kā tēvs mācījis – pašam un vienīgi pašam ir jābūt atbildīgam par sava dzīves ceļa izvēli un jāuzņemas atbildība par to.

Teksts Anita Strokša / Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja

Foto Inta Meistere / Staiceles pilsētas bibliotekāre