Pašvaldībās rit iedzīvotāju veselības veicināšanas projekti. Ļaudis aicināti izmantot iespēju iesaistīties aktivitātēs un nodarbībās, kas rosina ikdienā izkustēties, pievērsties veselīgam dzīvesveidam un veikt profilakses pasākumus. Katrā novadā meklē veidus, kā šos projektus realizēt interesantāk un lietderīgāk. Plašu un daudzveidīgu programmu īsteno Alojas novadā.
Domes projektu vadītāja Jana Mošura skaidro, ka programmā darbs notiek divos virzienos – veselības veicināšanā un slimību profilaksē, aptverot lielākās apdzīvotās vietas – Aloju, Staiceli, Ozolmuižu, Puikuli un Vilzēnus.
Projekta īstenošana sākās pagājušajā gadā. Sarunā Jana atminas, ka augusta nogalē, stājoties projektu vadītājas darbā, pasākumu programma bija akceptēta un jau sākusi savu gaitu. – Kad pārņēmu vadību, sapratu, ka šis darbs nebūs vienkāršs, jo projekta programma paredz 16 aktivitāšu, kas notiek dažādās novada vietās. Taču jo ilgāk darbojos, jo interesantāk kļūst strādāt. Tas ir projekts, kurā pēc katra pasākuma uzreiz redzams, kāds ieguvums ir iedzīvotājiem. Viņi arī labprāt iesaistās pasākumos. Veselība ir svarīga ikvienam neatkarīgi no nodarbošanās un vecuma, tādēļ dzirdu daudzus paldies un labas atsauksmes no dalībniekiem. Viņi priecājas par iespēju piedalīties, gaida nodarbības un arī izsaka savus priekšlikumus, – stāsta projekta vadītāja.
Veselības veicināšanā ir iekļautas fiziskās aktivitātes un dažādu prasmju apgūšana. Daļai ir sezonāls raksturs. – Ziemā notika slēpošana. Cilvēki ar to aizrāvās. Projektā iegādājāmies arī slēpes – vispirms 30 pāru un pēc tam vēl 10. Tās atrodas Alojas Ausekļa vidusskolā un pie dežuranta bija pieejamas ikvienam slēpotgribētājam, – skaidro projekta vadītāja. Slēpošanā pa Zaļo dzelzceļu viņa iesaistījusi arī savus domes kolēģus. – Tāpat jāpiemin Sniega diena Alojā. Dalībnieki bija sabraukuši no malu malām, pat no Mārupes. Pateicoties projektam, varējām arī zirdziņu sarūpēt, uzvārīt lielo katlu zupas un sarīkot dažādas aktivitātes un izklaides sniegā, – stāsta sarunbiedre. Viņa piebilst, ka slēpošana patlaban, protams, ir beigusies, bet cilvēkiem par to nav jāskumst, jo vasaras sezonā savukārt notiks nūjošana un riteņbraukšana.
Pašiem mazākajiem – bērnudārza vecuma bērniem – notiek koriģējošās vingrošanas nodarbības pirmsskolas izglītības iestādēs. Tur ar viņiem strādā speciālists, kurš pievērš uzmanību bērnu stājai. 3. klases skolēni dodas uz peldēšanas nodarbībām jaunajā Limbažu baseinā. Savukārt vecākā gadagājuma ļaudīm nodarbības fizioterapeita vadībā notiek peldbaseinā Ainažos. Tās noorganizētas sadarbībā ar sociālā dienesta darbiniekiem. – Uz šīm nodarbībām pat izveidojusies rinda, jo interesentu ir ļoti daudz, – atklāj projekta vadītāja. Viņa stāsta, ka pērn fizioterapeits brauca pie pansionāta iemītniekiem. Taču tur nodarbības nu beigušās. Projektā iesaistījusies arī fitnesa trenere Alise Putraima. – Viņa vadīja vingrošanas nodarbības. Cilvēkiem tās ļoti patika. Daļa dalībnieku joprojām turpina vingrot, bet tagad šīs nodarbības notiek ārpus projekta. Ir izveidojušās divas grupas, viena Alojā, otra – Puikulē. Projekta gaitā notiek arī masveida pasākumi. Tāds, piemēram, ir Stipro skrējiens Staicelē. – Pagājušajā gadā noorganizējām divus šādus skrējienus un nākamie divi notiks šogad. Tāpat ikviens var piedalīties sporta dienās «Kustību prieks». Jana stāsta, ka projektā sporta dienu aktivitātes ierosina arī iedzīvotāji un nāk ar savām idejām. Tā sarīkots zibensturnīrs futbolā. Sarunbiedre vērtē, ka iedzīvotāju pašiniciatīva arī ir viens no vērtīgajiem projekta ieguvumiem.
Slimību profilakses nolūkos novada iedzīvotājiem organizētas izglītojošas nodarbības. Projekta vadītāja ir pateicīga ģimenes ārstei Guntai Kundrātei. – Ārste nāk talkā ar labām idejām, kurus speciālistus uzaicināt. Turklāt viņa bijusi klāt projekta tapšanā. Manis tolaik Alojā vēl nebija, tādēļ ģimenes ārstes padoms lieti noder, – stāsta Jana .
Izglītojoša satura lekcijas notiek gan skolu jauniešiem, gan pieaugušajiem. Ar jauniešiem speciālisti runā par dzīvesveidu bez atkarībām, kā arī par jauniešu seksuālo un reproduktīvo veselību. Projektā bijušas vairākas iedzīvotāju tikšanās – ar attiecību konsultantu Uģi Kuģi, fitoterapeitu Artūru Tereško, infektoloģi Angeliku Krūmiņu. 27. februārī Alojā bija ieradies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vilnis Lietuvietis. Kopā ar viņu bija ārsts rezidents Juris Jansons un fizioterapeite Jana Daudiša. – Gandrīz visi viņi ir cilvēki ar vārdu medicīnā, tādēļ piesaista klausītāju auditoriju. Tiesa, par slimību profilaksi lielākoties interesējas vidējā un vecākā gadagājuma cilvēki. Šoreiz lekcija notika trešdienā. Parasti cenšos tikšanās rīkot sestdienās, bet ne vienmēr tas izdodas. Tad klausītāju, protams, ir vairāk, jo var atnākt tie strādājošie, kuri darbdienās netiek. Sākumā lekcijas organizēju divās novada vietās, bet sapratu, ka nekādi nav iespējams iekļauties laikā, jo pēc lekcijas klausītāji vēlas ar speciālistiem parunāt individuāli. Tas jāsaprot, ka ir cilvēki, kuri atnākuši ar savu sāpi, – uzsver sarunbiedre. Arī, tiekoties ar uroloģijas speciālistiem, izskanēja jautājumi no zāles. Tomēr labprātāk cilvēki konsultējās individuāli un vairāki pat norunāja vizītes. Projekta vadītāja informē, ka uz tikšanos aicināta un arī apsolījusi ierasties psihoterapeite Aina Poiša. Tāpat programmā vēl paredzēta lekcija par sirds slimību profilaksi un sieviešu veselību, bet patlaban notiek cenu aptauja, lai noorganizētu uzturmācības nodarbības.
Projekta Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Alojas novadā noslēgums paredzēts gada beigās. Projekta aktivitātes plānotas noteiktam skaitam iedzīvotāju. – Mēs visu uzskaitām. Rezumējuma, protams, pagaidām vēl nav, bet, spriežot pēc provizoriskiem datiem, veselības veicināšanas sadaļā plānotos rādītājus esam jau sasnieguši, – lēš Jana.
Programmas aktivitātes organizētas Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētā projektā. Attiecināmās izmaksas ir 63 049 eiro, ESF finansējums – 85% jeb 53 591,65 eiro. Pārējās izmaksas – 15% jeb 9457,35 eiro – finansē valsts.
Aija SEDLIŅA
