14. janvārī Ministru kabineta komiteja (MKK) neņēma vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) lūgumu nodrošināt visu valstij piekritīgo nekustamo īpašumu uzskaiti, un tas atstāj iespaidu uz valsts un pašvaldību budžetiem.
“28 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nav pieņemami, ka valsts nav apzinājusi un uzskaitījusi visus valstij piekritīgos nekustamos īpašumus, nav arī izprotama nevēlēšanās to darīt. Šos īpašumus neuzskaitot, tiek radītas negatīvas sekas valsts budžetam, jo neuzskaitīts īpašums netiek apsaimniekots un uzturēts, tādējādi tas zaudē vērtību vai iet bojā. Daudzi šādi īpašumi pat apdraud cilvēku drošību, jo laika gaitā ir pārvērtušies par graustiem. Tāpat negatīvas sekas tiek radītas pašvaldību budžetam, jo nav personas, kura būtu atzīstama par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par minēto īpašumu,” komitejas sēdē uzsvēra LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.
Atbilstoši Civillikumam nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Savukārt likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punkts uzliek Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pienākumu uzskaitīt valstij piekritīgo mantu, kā arī uzliek Ministru kabinetam pienākumu noteikt kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite.
Šodienas MKK darba kārtībā bija iekļauts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”, kurā diemžēl tiek sašaurināts ar likumu Valsts ieņēmumu dienestam uzliktais pienākums, un Ministru kabinets nevēlējās dot pienākumus:
- uzskaitīt visu bezīpašnieka mantu, kas palikusi pēc juridisko personu izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem;
- uzskaitīt bezīpašnieka nekustamas lietas un veikt nepieciešamās darbības, lai valsts reģistros reģistrētās bezpiederības nekustamās lietas tiktu atzītas par bezīpašnieka mantu, kas piekritīga valstij;
- uzskaitīt bezmantinieka mantu un veikt nepieciešamās darbības gadījumos, kad valsts reģistros reģistrētam nekustamam īpašumam nav mantinieku; šāds nekustamais īpašums ir jāatzīst par bezmantinieka mantu, kas piekrīt valstij.
LPS cer arī uz Valsts kancelejas juristu izpratni šajā jautājumā, lai nepieļautu ar MK noteikumiem sašaurināt Valsts ieņēmumu dienestam ar likumu doto uzdevumu – uzskaitīt visu valstij piekritīgo mantu, nevis tikai tādu mantu, par kuru Valsts ieņēmumu dienestam paziņo citas institūcijas. “Īpašu neizpratni rada nevēlēšanās uzskaitīt pat tos nekustamos īpašumus, kuri ir reģistrēti zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā un kuru īpašnieki šajos reģistros ir tādas juridiskas personas, kuras pati valsts ir izslēgusi no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, tātad šādu juridisku personu vairs nav. LPS ieskatā šādus īpašumus ņemt uzskaitē ir iespējams, nevilcinoties un ar automatizētām metodēm, savietojot divus valsts reģistrus,” pauž S. Šķiltere.
Šo jautājumu paredzēts skatīt arī 15. janvāra Ministru kabineta sēdē.
Plašāka informācija:
Sanita Šķiltere,
Latvijas Pašvaldību savienības
padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos
Tālrunis: +371 67326633
Tālrunis: +371 26313528
E-pasts: sanita.skiltere@lps.lv
Informāciju sagatavojusi:
Jana Bunkus,
Latvijas Pašvaldību savienības
Komunikācijas nodaļas vadītāja,
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālrunis: +371 67508530
Tālrunis: +371 +371 29170955
E-pasts: Jana.Bunkus@lps.lv
Facebook: @PasvaldibuSavieniba