Daudzviet pasaulē, tostarp arī Latvijā, invazīvās sugas tiek vērtētas kā globāla vides aizsardzības un citu nozaru problēma. Attīstoties cilvēku saimnieciskajai darbībai un mainoties dabiskajiem faktoriem, sugu invāzijas procesi strauji pieaug. Invazīvās sugas rada draudus bioloģiskajai daudzveidībai un attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, izkonkurējot vietējās sugas, provocējot augsnes eroziju, degradējot ainaviski vērtīgas teritorijas utt. Invazīvās sugas var radīt arī tiešus zaudējumus cilvēka saimnieciskajai darbībai un veselībai, piemēram, samazinot kultūraugu ražas vai pasliktinot to kvalitāti, pārnēsājot dažādas slimības un parazītus, izraisot alerģiskas reakcijas utt. Tāpēc šo sugu izplatīšanās apturēšana, ierobežošana vai “neielaišana” valsts teritorijā ir visefektīvākais un lētākais paņēmiens cīņā ar tām.
Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (turpmāk – Regula). Regulā izklāstīti noteikumi, kā novērst, līdz minimumam samazināt un mīkstināt apzinātas un neapzinātas invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās Eiropas Savienībā kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Regulā (viss invazīvo svešzemju sugu saraksts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32016R1141; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32017R1263) ir iekļautas 23 svešzemju augu sugas: Alternanthera philoxeroides (Mart.) Griseb., Asclepias syriaca L., Baccharis halimifolia L., Cabomba caroliniana Gray, Eichhornia crassipes (Martius) Solms, Elodea nuttallii (Planch.) St. John, Gunnera tinctoria (Molina) Mirbel, Heracleum mantegazzianum Sommier & Levier, Heracleum persicum Fischer, Heracleum sosnowskyi Mandenova, Hydrocotyle ranunculoides L. f., Impatiens glandulifera Royle, Lagarosiphon major (Ridley) Moss, Ludwigia grandiflora (Michx.) Greuter & Burdet, Ludwigia peploides (Kunth) P.H. Raven, Lysichiton americanus Hultén and St. John, Microstegium vimineum (Trin.) A. Camus, Myriophyllum aquaticum (Vell.) Verdc., Myriophyllum heterophyllum Michaux, Parthenium hysterophorus L., Pennisetum setaceum (Forssk.) Chiov., Persicaria perfoliata (L.) H. Gross, Pueraria lobata (Willd.) Ohwi.
Regulas 7. pants nosaka, ka invazīvas svešzemju sugas apzināti:
- neieved ES teritorijā, tostarp neved tranzītā muitas uzraudzībā;
- netur, tostarp ierobežotos apstākļos;
- neaudzē, tostarp ierobežotos apstākļos;
- netransportē uz ES, no tās vai tajā, izņemot sugas transportēšanu uz objektu saistībā ar izskaušanu;
- nelaiž tirgū;
- nelieto vai neapmaina;
- nepieļauj to vairošanos, neaudzē vai nekultivē, tostarp ierobežotos apstākļos; vai
- neizplata vidē.
Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas 3.panta 1.punktu: “svešzemju suga” ir jebkuri dzīvi dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu sugas, pasugas vai zemāka taksona īpatņi, kas introducēti ārpus to dabiskās izplatības teritorijas; tā ietver jebkuru šādu organismu daļu, dzimumšūnas, sēklas, olas vai dzinumus, kā arī jebkurus hibrīdus, varietātes vai šķirnes, kas varētu izdzīvot un vēlāk vairoties.
Diemžēl vairākas no Regulā uzskaitītajām sugām, piemēram, Asclepias syriaca L., Eichhornia crassipes (C.Mart.) Solms, Gunnera tinctoria (Molina) Mirb., Lysichiton americanus Hultén and St. John, Pennisetum setaceum (Forsk.) Chiov., tiek izmantotas apstādījumos un tirdzniecībā arī Latvijā. Augstāk minēto iemeslu dēļ aicinām atteikties no Regulā iekļauto invazīvo augu sugu, to hibrīdu, varietāšu vai šķirņu izmantošanas apstādījumu veidošanā, pavairošanā, audzēšanā, tirdzniecībā u.tml., tādā veidā sekmējot Regulas ieviešanu un izvairoties no Regulas nosacījumu pārkāpšanas.