Pirmās brīvvalsts laikā Alojas draudzes ļaudis ziedoja līdzekļus, lai taptu tēlnieciska pateicība Latvijas atbrīvošanas cīņās un karā kritušajiem Alojas draudzes locekļiem, kuri izcīnīja neatkarīgu Latviju.

Kā vēsta 1939. gada 5.novembra izdevums “Latvijas Kareivis”, pieminekļa celšanai tika savākti 12 000 latu. To veidoja pēc tēlnieka Kārļa Zāles meta, 5 metrus augstu, no Somijas granīta. Piemineklī attēlots darba vīrs ar zobenu rokās. Tā priekšpusē rakstīts “Darbs tēvzemes godam, dzīvība – brīvībai”, bet aizmugurē “Brīvības cīnītājiem”. Skulptūra ir zīmīga arī ar to, ka tas ir viena no tēlnieka beidzamajiem darbiem, kas veltīts Latvijai un brīvības cīnītājiem.

Pieminekļa atrašanās vieta sākotnēji izraudzīta toreizējā Alojas ciema centrā, ceļu krustojumā pie Alojas dzelzceļa stacijas. Zeme šim mērķim bija iegūta no Valsts zemes fonda, bet tā uzstādīšanu 1940. gadā izjauca padomju okupācija un Otrais pasaules karš. Pēc Otrā pasaules kara 1975. gadā mākslas darbs nokļuva Grobiņas novada Medzē, Kapsēdes Brāļu kapos. Laika gaitā tas iekļauts valsts aizsargājamo valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. Kopš 2008.gada Kapsēdes Brāļu kapi atrodas Krievijas Federācijas jurisdikcijā.

Pēc daudzu gadu desmitu ilgiem klejojumiem 2018. gada 9.novembrī K.Zāles veidotais piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem – karavīra figūra ar zobenu – sāka ceļu atpakaļ uz mājām Alojā.

Lai īstenotu alojiešu vēsturisko ieceri par Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņas vietas izveidi, Alojas novada dome Alojā, Baznīcas ielā 4A, blakus evaņģēliski luteriskajai baznīcai izveidojusi un labiekārtojusi laukumu.

Mūsu senču cēlās idejas piepildīšana un pieminekļa svinīgā atklāšana notiks 2018.gada 8. decembrī Alojā, Baznīcas ielā 4A.

Visi laipni aicināti!

Sīkāka informācija par pasākuma norisi sekos.

Sagatavojusi Liāna Lilenblate-Sipko