30. oktobrī Alojas Ausekļa vidusskolā viesojās latviešu folkloras, dzīvesstāstu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece, rakstniece Sanita Reinsone.

Pirmais, kas ienāk prātā, runājot par folkloru, ir mūsu unikālās latvju dainas, tautas pasakas un teikas. S.Reinsonei pavisam īpaša tēma, par ko ir aizstāvēta arī doktora disertācija, ir apmaldīšanās stāsti un vadātājs latviešu folklorā – teikās, stāstos, sarunās. Jāteic, ka arī teika “Kā cēlies Alojas nosaukums”, kuru 1939.gadā Alojā ir pierakstījusi Rasma Virse, vēsta par apmaldīšanos sēņu mežā, kā nelabais vadājis ļaudis, kā tie alojušies dienām pa mežu un netikuši no tā laukā.

S.Reinsonei bērnība ir pagājusi Mazsalacā, mežs ir bijis kā daļa no ainavas, no dzīves telpas un nācies arī pašai mežā maldīties vai pusi dienas, ir bijušas baiļu sajūtas, tādēļ pētnieci ir ieinteresējušas cilvēku izjūtas mežā, cilvēku un meža attiecības. Ko darīt, lai mežā neapmaldītos – var mēģināt trīs reizes pārspļaut pāri plecam, ja tas nestrādā, var mēģināt noskaitīt tēvreizi otrādi, ja tas nestrādā, jānovelk apģērbs un jāuzvelk pilnīgi otrādi, jāveic ačgārnas darbības, lai šo vadātāja radīto ačgārnību var pagriezt atpakaļ.

Nākamā sarunas tēma ar jauniešiem – par savas dzīves pierakstīšanu, kā mēs dienasgrāmatās, autobiogrāfijās izstāstām par sevi, par citiem, par laiku, kurā dzīvojam. S.Reinsone ir Latvijas Folkloras krātuves digitālā arhīva vadošā pētniece un jauniešus iepazīstināja ar arhīva kolekcijām, kas pieejamas vietnē garamantas.lv. Folkloras krātuvē glabājas mīklas, pasakas, pašrocīgi rakstīti dzīvesstāsti, dienasgrāmatas, manuskripti, pagastu vēstures, attēli, skaņu ieraksti un daudzi citi nenovērtējami dārgumi. Šie arhīva materiāli dokumentē mūsu tautas dzīvesveidu, pasaules uztveri, vēsturi un valodu vairāku gadsimtu garumā.

S.Reinsone pastāstīja jauniešiem par grāmatas “Meža meitas” tapšanu. Divpadsmit sieviešu – meža meitu – pieredzēto un pārdzīvoto Otrā pasaules kara izskaņā, autore uzklausījusi un apkopojusi grāmatā. Sieviešu piedzīvotais mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā līdz šim ir bijusi neizzināta Latvijas vēstures lappuse.
Tikšanās noritēja Alojas pilsētas bibliotēkas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā projektā “Literārās sarunas ar jauniešiem Alojā”.

Sarmīte Frīdenfelde
Alojas pilsētas bibliotēkas vadītāja
Foto: S.Frīdenfelde