Tautas lietišķās mākslas studija “Staicele” šoruden atzīmē 60. gadskārtu. Šim notikumam par godu Staiceles kultūras namā 20. oktobrī īpašās svinībās godināja tautas lietišķo mākslu, kas spējusi dzīvot un pastāvēt cauri gadiem, varas maiņām un paaudzēm. Apaļā jubileja kopā pulcēja tautas daiļamata meistarus, tāpat studijas bijušos un esošos dalībniekus un viņu aroda cienītājus.
Kā tas viss sākās? Lūk, neliels ieskats vēsturē!
Tautas mākslas tradīcijām Staicelē ir sena un bagāta vēsture. Daudzās mājās klaudzēja stelles, sievietes adīja, tamborēja, izšuva, bet tikai 1957. gadā vairākas staicelietes Alīdas Simanovičas vadībā nolēma, ka jāpulcējas vienkopus, jādibina savs pulciņš. Lielu organizatorisko darbu tolaik veica skolotāja Regīna Apsīte. Pirmā aušana iesākās uz trizuļstellēm, taču lielas grūtības sagādāja piemērotu telpu atrašana. Pa vasaru auda skolas internātā, bet ziemā – Rudzīšu mājas pagrabstāvā (Lielā ielā 33) un ugunsdzēsēju depo. Čakli strādājot, jau 1958. gada 14. septembrī tika sarīkota pirmā izstāde. 1960. gadā Cēsīs pulciņa dalībniecēm Simanovičai, Apsītei, Krūzei, Strazdiņai un Laptevai piešķīra Tautas Daiļamata meistara nosaukumu, bet 1967. gadā – Maijai Jasperei.
1969.gadā Simanovičas kundzei veselība vairs neļāva vadīt pulciņu, tāpēc šos pienākumus uzņēmās jaunā un enerģiskā Ērika Taube. Staiceles papīrfabrika ierādīja telpas kultūras namā, iegādājās Viļumsona stelles, lielās sviru stelles un aušana vērsās plašumā. Auda lielās dreļļu segas, šatieru segas, lielos plecu lakatus. Savam krājumam dvieļus un lielos plecu lakatus pirka Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
1973.gada 19. novembrī pulciņam piešķir Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu. Tas kolektīvam uzliek lielāku pienākuma apziņu un nopietnāku darbošanos. Turpmāk Tautas lietišķās mākslas studija “Staicele” ar saviem darbiem piedalās izstādēs Viļņā, Pērnavā, Hedemestē, Gatčinā, Maskavā, pat tālajā Šrilankā. Kolektīvs piedalījies visos Latvijas Republikas rīkotajās ansambļu un republikāniskajās lietišķās mākslas izstādēs. Katru gadu tika rīkotas gada pārskata izstādes.
1990. gadā studijas vadību pārņem Irēna Graviņa (tolaik Lukste). 1993. gadā 31. jūlijā pirmajos Staiceles pilsētas svētkos tiek svinēta studijas pastāvēšanas 35. gadskārta. Albumos lasāmi pateicības raksti par skaistām izstādēm Rīgā viesnīcas “Latvija” izstāžu zāle, Vēstures muzejā, Folkloras festivāla “Baltica” lietišķās mākslas izstādē Rīgas pilī. Studija ar saviem darbiem kuplinājusi arī Brīvdabas muzeja tirdziņus. No 1994. gada līdz 2001. gadam studiju vadīja Ina Skuja, tad atgriezās Irēna Graviņa, kura vadīja studiju līdz 2004. gadam. Nelielu laika sprīdi par studijas vadītāju iecēla Ļenu Vinogradovu, bet
2004.gadā studijas vadību savās rokās pārņēma Inese Strazdiņa (tolaik Ruce). Tautas lietišķās mākslas studija “Staicele” vairākkārt mainījusi savu atrašanās vietu. Bet kopš 2006. gada 2. jūnija tā darbojas pasakainā namiņā, Lielā ielā 19. Audējiem beidzot ir pavērusies brīnišķīga iespēja strādāt skaistās, gaišās un siltās telpās. 2007. gadā studiju sāk vadīt tautas daiļamata meistare Velta Kīne. Studijas pirmsākumos dalībnieku skaits bija vairāk nekā 50, bet 2004. gadā aktīvi darbojās tikai 8 cilvēku grupiņa, kuras lielākā daļa ir tautas daiļamata meistari Arturs Liepiņš, Malda Balode, Ausma Vilciņa, Irēna Graviņa, Eugēnija Rudoviča, Ļena Vinogradova, Inese Strazdiņa.
TLMS „Staicele” dalībnieki auž krāšņas etnogrāfiska raksta segas, „trinī” un „dreļļos”, auž pelēkbalti vizošus linu dvieļus, lielos lakatus, lupatu tepiķus, šalles, pirts dvieļus, dabas materiālu sedziņas un sienas segas un daudz ko citu. Aužot tiek izmantoti dabas materiāli – niedres, posmainās un bezposmainās smilgas, grāvju ašķus, kosas un vilkuvāles. Rokdarbnieku mājvietā – Audēju namiņā – vienlaikus rosās dažādas paaudzes, dodot iespēju vecākai paaudzei nodot savas zināšanas jaunajiem, savukārt mazajiem veidojas interese un izpratne par aušanas procesu. Studijai ir cieša sadarbībā ar Staiceles Radošo sieviešu klubu “Stazele”. 2015. gadā Vidzemes Kultūras programmā tika īstenots projekts “Ceļa villaine – goda un ikdienas tērps”, kura dalībnieces atauda savu vecmāmiņu un vecvecmāmiņu villaines. 2018. gadā Vidzemes Kultūras programmas ietvaros īstenots projekts “Zem svēteļa spārna….”, kurā notiek radošās darbnīcas aušanā ar dabas materiāliem, dziju krāsošanā šatiera segām un citas aktivitātes.
Sestdien svinīgo pasākumu kultūras namā ieskandināja Staiceles pamatskolas skolēni un viņu pianists Ruslans Andrejevs. Pasākuma vadītāja Maija Andersone aicināja klātesošos ar stāstījuma un prezentācijas palīdzību pārlapot studijas vēstures lappuses.
Pēc tam esošie studijas dalībnieki teica paldies savai tagadējai vadītājai Inesei Timermanei, bijušajām vadītājām Ērikai Taubei, Irēnai Graviņai, Inai Skujai, Ļenai Vinogradovai un Inesei Strazdiņai, kuras spējušas kolektīvu vienot un motivēt jaunām idejām.
Šī jubilejas bija īpaša, jo tika pasniegti Kultūras ministrijas Goda un Atzinības raksti ilggadējiem un čaklākajiem studijas dalībniekus. Goda rakstu par mūža ieguldījumu Vidzemes novada nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā saņēma Arturs Liepiņš un Ausma Vilciņa. Nemateriālā kultūras mantojuma direktores Signes Pujātes parakstītu Goda rakstu saņēma arī Tautas lietišķās mākslas studija “Staicele” par ilggadēju, radošu ieguldījumu Vidzemes novada nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, popularizēšanā un novada kultūrvides veidošanā. Tāpat Atzinības raksts studijas čaklajai dalībniecei Irēnai Graviņai.
Jubilejas reizē Staiceles audējas uzrunāja Alojas novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītāja Inga Mauriņa-Kaļva un Kultūras ministrijas pārstāve Lilita Sparāne.
Kā jau dzimšanas dienā pieklājas, ciemos ierodas viesi. Jubilāres sveica kolēģes no Limbažiem, Alojas un citām vietām. Noslēgumā izskanēja muzikāls pārsteigums, ko staicelietēm sagādāja kādreizējā studijas dalībniece un Staiceles kultūras darbiniece Ilgas Bērziņas un viņas draugi.
Paldies visiem, kas iesaistījās izstādes iekārtošanā un pasākuma tapšanā un norisē! Pasākums tapis VKP atbalstītā projektā “Zem svēteļa spārna…”
Materiālu sagatavoja Liāna Lilenblate-Sipko
Publikācijā izmantoti TLMS “Staicele” un Staiceles Lībiešu muzeja “Pivālind” materiāli un prezentācija.
TLMS “Staicele” – 60 (spied uz prezentācijas nosaukumu)
[Not a valid template]