23.augusta pēcpusdienā Staiceles pilsētas bibliotēka aicināja uz tikšanos ar latviešu kinorežisoru, aktieri, rakstnieku, gleznotāju un, kā pats norādīja – galdnieku, Jāni Streiču. 

Tā kā tikšanās norisinājās VKKF finansētā projekta “Dokumentālās prozas kaleidoskops” ietvaros,  saruna ievirzījās ne tikai par kino, bet arī par tā saistību ar literatūru. Daudz tika pieminēta autora grāmata “1991 – tas garais cilvēkbērna gads”. Grāmata, kura ir  ne tikai par filmas “Cilvēka bērns” uzņemšanas procesu, bet arī Latvijas vēstures grāmata par nozīmīgu laiku 1990 – 1992 gadu. Grāmata ir dokumentāls stāsts, kas balstās uz autora dienasgrāmatu un saraksti ar Jāni Klīdzēju.  Sarakste un draudzība ar Jāni Klīdzēju bijusi arī pamatā viņa darbu ekranizācijai.

Režisors nevarēja bez emocijām stāstīt par to laiku, kad tika uzņemta filma “Cilvēka bērns”. Tas ir 1991. gads – visi traģiskie un dramatiskie notikumi Lietuvā, Latvijā. Augusta puča laiks, kad uzņemot  filmas epizodes, tika ķerta katra mazākā informācija par notikumiem Rīgā.

Paralēli tam režisors atcerējās un uzjautrināja klausītājus ar stāstu kā viņš ticis pie mācītāja lomas filmā “Cilvēka bērns”. Noskatīts bijis aktieris no Lietuvas, bet, gluži prozaiski, nevarēja viņu sazvanīt. Nekas cits neatlika kā pašam tēlot prāvestu – nodzīt bārdu un pieņemties svarā. Lomā tik ļoti iejuties, ka sākumā pat Boņuks viņu nav pazinis.

Visiem klāt esošiem bija iespēja uzzināt par kino attīstību Latvijā, par PSRS kinematogrāfistu savienības nozīmi  Rīgas kino studijas pastāvēšanā, filmu finansēšanā. Cik tā visa ir bijusi ļoti saistīta sistēma, cik uzskatos dažādi cilvēki tur strādājuši. Viesis uzsvēra, ka PSRS kino cenzūra nav bijusi tik barga, cik mūsu pašu bailes, kaut ko izdarīt pretvalstiski.

Atbildot uz jautājumu par pašreizējo programmu “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, Jānis Streicš viennozīmīgi atzinās, ka viņa simpātijas pieder Ivara Selecka dokumentālai  filmai “Turpinājums”, kurai ar nepacietību gaidot nākošās daļas. Turpat divas stundas aizritēja nemanot. Visi interesenti tika pie autogrāfa un laba vēlējuma nākotnei, bet bibliotēka pie Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja izdotās grāmatas “Kur basām kājām – Jānis Streičs”.