Lustīgu līgošanu gan Staicelē, gan Vīķos bija sarūpējuši tik daudz čaklu un izdomas bagātu cilvēku, ka visus vārdā nemaz nevar nosaukt, kuriem gribētos teikt lielu un sirsnīgu paldies par skaistajiem mirkļiem Vīķos Saulgriežu vakarā.
Paldies par jauko sagaidīšanu sapostajā Vīķu muižā, par jauko koncertu un sadziedāšanos kopā ar Initu Āboliņu un Normundu Ķieti, par gardajiem pīrāgiem, plātsmaizi un sieru. Tāpat paldies par sagādātajiem ozolu zariem un jāņuzālēm, no kurām katrs varēja nopīt sev vainagu, un netrūka ne pīt gribētāju, ne skolotāju šajā arodā. Bet kurš vēlējās, varēja apgūt seno siera siešanas māku muižas virtuvē. Kad bija gatavi vainagi un baudīts pašu siets siers, Saulgriežu tradīcijas tika kuplinātas ar pēdu mērcēšanu zāļu vannītēs un aizsākta Staiceles spēka jostas izšūšana. Vakara gaitā tika pārrunāts cik katrs veicis no 1836 Latvijas robežas kilometriem – attālumi bija dažādi! Tie, kuri nāca bariņos, ceļu īsināja ar dziesmām un jautriem stāstiem, bet tie, kuri nāca pa vienam, kaut kilometru, šis kilometrs bija pārdomu brīdis gan par personīgo dzīvi, gan par Latviju, gan par Staiceli un Vīķiem laikmetu griežos.
Visbeidzot jauka sadziedāšanās ar akordeonistiem Dzintaru Spidānu un Andri Rīvīti. Kad debesīs uzvijās ugunskura liesmas, skanēja latviešu spēka dziesma “Dievs, svētī Latviju”.
Par jauko Saulgriežu vakaru Vīķu muižā vislielākais paldies Iritai Neripai! Vīķu muiža sen jau nebija dzirdējusi tik daudz dziesmu, soļu un čalas. Ciemiņu bija neredzēti daudz, gan kādreizējie vīķieši, gan ļaudis no tuvākās un tālākās apkārtnes.
Uz tāda emocionāla pacēluma viļņa Staicelieši pošas uz līgošanu 23. jūnijā. Jau agrā pēcpusdienā sākās krāšņs gājiens ar dalībniekiem no abām Staiceles malām. Sporta laukumā satikās Staiceles Dienvidi un Ziemeļi, kuri ar jautrām dziesmām viens otru apdzied. Tad seko draudzības futbola spēle un notiek dažādas sporta aktivitātes, kur ar līdzjutēju atbalstu, uzvarētāji tika arī pie jaukām balviņām.
Bet vakarā estrādē daudzie skatītāji varēja dzīvot līdzi Mades un Trīnes mīlas priekiem un bēdām. Izrādi arī kuplināja Alojas dejotāji. Aktieri tā iejutās savās lomās, ka ik pa brīdim izpelnījās dedzīgus skatītāju aplausus. Paldies režisorei Airai Lapkovskai, kura pratusi atrast tik daudz talantīgu aktieru un izveidot tik jauku un emocionālu izrādi!
Paldies čaklo vīru brigādei, kura sagatavoja iespaidīgu ugunskura torni, kura gaisma un siltums ballētājiem ļāva ar prieku sagaidīt rītausmu!
Pasākumu apmeklētājas Velta Ozola un Aina Berga