Aloja

Pievērs uzmanību ugunsdrošībai savā mājoklī un uzņēmumā!

Aizvadītajās dienās pieaudzis izsaukumu skaits, kas saistīts ar nepareizu apkures ierīču ekspluatāciju, kā rezultātā izcēlušies ugunsgrēki. Diemžēl ugunsnelaimes prasījušas arī vairāku cilvēku dzīvības. 

 

VUGD aicina ievērot īpašu piesardzību, ekspluatējot apkures ierīces un iekārtas! Īpaši tagad, kad iestājies auksts laiks, nepārkuriniet krāsnis un neuzglabājiet degtspējīgus materiālus pie kurtuvēm tuvāk par 1,2 metriem, parūpēties, lai dūmvadi tiktu iztīrīti no sodrējiem, kā arī uzstādiet mājoklī dūmu detektoru!

 

Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 izsaukumu, kad ugunsdzēsēji glābēji dodas palīgā, jo māju dūmvados deg sodrēji. Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams! Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C°. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi, paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

 

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Līdzās tam, reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists.

 

Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

 

Netīrītas ventilācijas sistēmas veicina liesmu ātrāku izplatīšanos

 

Ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to novērstu, ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.

 

Pēc remontdarbiem jāveic rūpīga apkures sistēmas pārbaude

 

Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas – nav mazāks par 20 cm.

 

Malkas plītij nepieciešama regulāra atjaunošana

 

Ja jums ir malkas plīts, tad jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

 

Dūmu detektors – dzīvības glābējs!

 

Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ.

 

No 2017.gada 1.septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka par 50kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt no 2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.

 

Par ugunsdrošību jādomā arī uzņēmumā

 

Atkarībā no Jūsu uzņēmuma veida ir nepieciešams izvēlēties atbilstošus uguns aizsardzības līdzekļus un sistēmas. Atcerieties, ka, atbilstoši darbinieku skaitam Jūsu uzņēmumā, jums ir nepieciešams izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, evakuācijas plānu un instruēt savus darbiniekus.

 

Kam pievērst uzmanību ikdienā:

  • Uzkopiet savu darba vietu tā, lai apkārt nemētātos kaudzes ar papīriem, atkritumiem vai citiem priekšmetiem, kas var viegli uzliesmot.
  • Smēķētājiem – vienmēr smēķējiet tikai tam paredzētās vietās un pārliecinieties, ka izsmēķis ir kārtīgi nodzēsts.
  • Pārbaudiet elektrības rozetes un vadus. Ja tie ir bojāti, nomainiet tos. Nelieciet vadus tādās vietās, kur cilvēki tiem var uzkāpt, tādējādi paātrinot vada ārējā apvalka bojāšanos.
  • Nepārslogojiet elektrotīklu.
  • Novietojiet karstumu izstarojošas ierīces, piemēram, kopētāji, kafijas aparāti, datori, tā, lai tās nebūtu viegli uzliesmojošu priekšmetu tuvumā.
  • Katras darba dienas beigās atcerieties izslēgt visas elektroierīces un sildierīces.

Ja izcēlies ugunsgrēks, nekavējoties zvaniet uz tālruni 112. Negaidiet, kamēr to izdarīs kāds cits. Kad dodaties ārā no telpām, aizveriet visas durvis, lai apturētu dūmu un uguns izplatību ēkā. Evakuācijas laikā neizmantojiet liftus. Rīkojieties pēc evakuācijas plāna un sekojiet evakuācijas norādēm, kas izvietotas jūsu uzņēmuma telpās.

 

Rīcība ugunsgrēka gadījumā:

Nekrītiet panikā, jo objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielina Jūsu iespējas izglābties. Ja pamostaties un konstatējat, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelieties pāri gultas malai un rāpojiet uz durvju pusi. Turoties tuvāk grīdai Jums iespējams paglābties no bojāejas. Rāpojiet uz istabas durvju pusi. Mēģiniet uztaustīt durvis ar roku. Necentieties paņemt kādas drēbes vai vērtslietas.

 

Ja varat izkļūt no telpas:

Ja, uztaustījuši durvis, jūtat, ka tās nav karstas, mazliet paveriet tās un pārliecinieties, vai ārpusē nav dūmi un uguns. Kad atstājat istabu, aizveriet durvis, tas mazinās uguns izplatību un aizsargās Jūsu īpašumu. Neaizmirstiet paņemt atslēgas. Ja visi evakuācijas ceļi būs slēgti un pamest ēku nevarēsiet, Jums vajadzēs atslēgu, lai atgrieztos dzīvoklī, kas kļūs par drošāko patvēruma vietu.

  • Nemēģiniet meklēt, kurā vietā deg. Vērtīgais laiks, ko tādējādi zaudēsiet, var būt izšķirošs, lai paspētu glābties.
  • Nekavējieties kāpņu telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt. Pametiet māju pēc iespējas ātrāk. Jums jāzina, kuri mājas gaiteņi ved strupceļā, centieties izvairīties no tiem.
  • Vienmēr izmantojiet tikai kāpnes. Nekādā gadījumā neizmantojiet liftu.
  • Rēķinieties ar to, ka visapkārt būs panika. Tāpēc turieties pie kāpņu margām, tas palīdzēs Jums noturēties, ja kāpņu telpā būs drūzma.
  • Pirms atstājat ēku, nemēģiniet iekštelpās satikt visus tuviniekus, jo dārga ir katra minūte.
  • Kad esat nokļuvuši drošībā, zvaniet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Neuzskatiet par pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kāds no kaimiņiem. Nenolieciet klausuli, kamēr dispečeri nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju.
  • Neejiet atpakaļ mājā, kamēr ugunsdzēsēji to nav atļāvuši.

 

Ja Jūs nevarat izkļūt no telpas:

  • Ja, uztaustījuši durvis, jūtat, ka tās ir karstas, neveriet tās vaļā. Tas var nozīmēt, ka aiz durvīm plosās uguns. Atverot durvis, liesmas uzreiz iekļūs istabā. Aizvērtās durvis var būt par aizsegu no uguns un pasargāt Jūs, kamēr ierodas glābēji.
  • Ja durvis ir karstas, aizbāziet spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos mitri dvieļi, segas. Noderēs arī palagi, drēbes.
  • Ja ir pieejams telefons un telpā, kurā atrodaties nav dūmu, zvaniet uz tālruni 112.
  • Rāpojiet pie loga un mazliet paveriet to. Atverot logu pilnīgi, Jūs radīsiet caurvēju, kas veicinās dūmu pieplūdumu istabā.
  • Turieties zemu pie loga, tas ļaus Jums elpot svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu.
  • Ja iespējams, aizsedziet degunu un muti ar kādu samitrinātu materiālu, tas filtrēs dūmus un elpot būs vieglāk.
  • Tikai galējas nepieciešamības gadījumā atveriet logu pilnīgi vai izsitiet stiklu. Tādā gadījumā dūmi var iekļūt istabā arī no mājas ārpuses. Turklāt, stikls būs izsists un Jums vairs nebūs iespēju logu aiztaisīt.
  • Ja atrodaties pirmajā stāvā un varat pa logu izkļūt drošībā – dariet to.
  • Ja atrodieties augstāk par pirmo stāvu, labāk atturieties no lēmuma lēkt. Daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši ugunsgrēkā izdzīvot, gaidot pēc palīdzības savā istabā, ir gājuši bojā, lecot no bīstamiem augstumiem.

Kā pievērst uzmanību, ja nevarat izkļūt no istabas:

  • Radiet troksni, lai pārējie zinātu, kur Jūs atrodaties. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu priekšmetu, nevis kliedzot.
  • Vicinot pa logu dvieli vai palagu, Jūs pievērsīsiet uzmanību savai atrašanās vietai.

 

*Materiāls sagatavots, pamatojoties uz Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtās informācijas un sagatavotajiem materiāliem.
**Foto no interneta resursiem