Sestdien Staicelē norisinājās pilsētas jeb svētā putna Pivälind svētki, kuros iedzīvotāju pulkā svinīgi uzņēma mazos staiceliešus un pulcināja cilvēkus no dažādām vietām.
Parasti rudenī tiek skaitīti cālēni, bet Staicelē, katru vasaru jūlija trešajā sestdienā – stārķēni. 11 gadu laikā jau saskaitīti 174 mazie, bet šogad viņu ir 20: Alens Ādamsons, Dagnija Drebeiniece, Markuss Fjodorovs, Andres Gobiņš, Markuss Ģērmanis, Nikola Ivanova, Edvarts un Everts Lazdiņi, Artis Ivanovs, Tīna Raibace, Adīna Sāne, Julians Sirmais, Amēlija Vītola, Matīss Celms, Alens Etjantens, Emīls Kruja, Elia un Markuss Kalniņi, Dārta Sedleniece un Sergejs Skujiņš. Šiem mazajiem pilsētas iedzīvotājiem šogad aprit vai apritēs trīs gadi. Dāvanā katrs trīsgadnieks saņēma Staiceles simbolu – stārķi. Svinīgo ceremoniju ar dziesmām un dejām papildināja Staiceles kultūras nama vokālais ansamblis “Ķipari” un bērnu deju kolektīvs “Stazelīte”. Savukārt viesi – “Bitītes” no PII “Auseklītis” – izspēlēja ģimenes izrādi “Pepija Garzeķe”.
Svētku laikā norisinājās tradicionālais konkurss “Pivälind kūka”, kurā noteica gardāko torti. Tas rosināja atklāt talantu un popularizēt kūku cepšanu pilsētā. Konditorejas izstrādājumus vērtēja gan žūrija, kurā bija Pēteris Kuzmenko, Edīte Kalniņa, Dace Šķepaste un Ilze Neļķe, gan svētku apmeklētāji. Galvenie kritēriji, pēc kuriem noteica labāko, bija vizuālais izskats, garša, oriģinalitāte un tas, vai gatavojot izmantotas tikai dabiskās izejvielas. Kopumā piedalījās astoņi kūku cepēji, taču svētku kūkas radītāja titulu ieguva Līga Neļķe-Lelle, arī skatītāju simpātijas bija veltītas šai konkursantei. Viņa konkursā piedalījās pirmo reizi, kaut tortes cep jau diezgan sen, bet pārsvarā draugiem un radiem. – Konkurence nebija viegla, katrai kūkai bija sava rozīnīte. Visas bija foršas un garšīgas, tas atkarīgs no gaumes, kas kuram patīk, – atzina Līga. Dalībniece apsver domu kulinārajā konkursā piedalīties arī nākamgad.
Pilsētsvētki pulcina kopā staiceliešus, kuri tagad šeit atgriežas kā viesi no citām Latvijas un pasaules malām. Arī Elita Kalnbērza bija ieradusies kā ciemiņš un atzinīgi vērtēja pasākumu. – Prieks atgriezties Staicelē, jo pati te 20 gadu esmu nodzīvojusi. Bijusī staiceliete piebilda, ka gribētos, lai vietējie iedzīvotāji paši vairāk apmeklē savus svētkus. – Mēs satiekam ļoti daudz to, kuri daudzus gadus šeit vairs nedzīvo. Ne velti Staiceles pilsētas himnas pēdējā pantiņā minēts, lai arī kur aizved dzīves ceļi, dzimtā vieta vienmēr gaidīs.
Visu dienu jaunākajiem apmeklētājiem bija iespēja izbaudīt dažādas atrakcijas un piedalīties radošajās darbnīcās, uzmeistarojot kaut ko piemiņai no svētkiem. Mākslinieku šķūnī acis priecēja Staiceles audējiem raksturīgās austās segas un Staiceles fotobiedrības “Laiks” veidotie kalendāri. Tāpat gan lieliem, gan maziem bija iespēja piedalīties gardumu tirdziņā, pārdodot pašu gatavotas veltes. Svētku apmeklētāji varēja nobaudīt uz ugunskura vārītu zupu.
Svinību otrajā daļā ikviens apmeklētājs varēja izmēģināt savus spēkus Staiceles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības rīkotajā aktivitātē un ar ūdens šļūteni mēģināt nogāzt dažādus priekšmetus. Savukārt aktīvā dzīvesveida piekritēji nodevās sportiskām aktivitātēm, bet kultūras baudītāji – Viļķenes amatierteātra un režisores Indras Rubes izrādei “Kapusvētku PR”.
Dita Kažoka