Staiceles pilsētas bibliotēkā VKKF finansiāli atbalstītā projekta “Dokumentālās prozas kaleidoskops” ietvaros viesojās rakstnieks Māris Bērziņš. Rakstnieks ar ekonomista izglītību, strādājis dažādus darbus. Rakstnieks, kurš savu domu uz papīra sāka izteikt tikai 40 gados. Kā Māris Bērziņš citē: “.Ezotēriķi saka – fiziskais ķermenis pieaug līdz 20 gadiem, apziņa nobriest ap 30, bet cilvēka dvēsele pieaug ap 40 gadiem.”

Rakstnieks pastāstīja, kāds bija viņa dzīves gājums līdz pirmajai grāmatai, līdz vienīgajam dzejolim, par kuru draugi paironizējuši un likuši saprast, ka tas nebūs rakstnieka daiļrades lauciņš. Savā stāstījumā atcerējās par saviem pirmajiem darbiem, kurus neuzskata par spīdošiem, bet arī no tiem nekaunas, jo saprot – bez sākuma nav izaugsmes.

Varbūt citiem rakstīšana nav darbs, bet man tā ir liela nervu slodze. Pat piesēžoties pie jauna darba, jau esmu pozitīvi sastresojies. Rakstot visu laiku dzīvoju paralēli kopā ar saviem tēliem, stāsta Māris Bērziņš.

Gundegas Repšes uzrunāts, rakstnieks piekritis rakstīt romānu “Svina garša”, kurš iekļauts Latvijas vēstures romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Tas ir romāns, kura darbība notiek nepilnu trīs gadu laikā (1939—1941) – tie Torņakalna mālderzeļļa Matīsa Birkena dzīvi apmet kājām gaisā. Puisi, kurš lielā mērā mīt grāmatu pasaulē, priecīgs remontē dzīvokļus, meklē īsto meiču, kuru mīlēt uz mūžu, apkārtējo notikumu centrifūga ierauj pašā virpuļa serdē, liekot uz sevi paskatīties pilnīgi citām acīm.  Tas ir romāns, kurš laika gaitā ir iekarojis lasītāju sirdis, ieguvis tulkotāja un dzejnieka Dzintara Soduma balvu, Baltijas Asamblejas balvu literatūrā, uzvests uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves.

Par šo grāmatu arī izvērsās visgarākā saruna, visvairāk uzdotie jautājumi. Par tās tapšanu, vietu – Torņkalnu, kur pats autors dzīvo, par grāmatas varoņiem – galvenais varonis un viņa personība visvairāk līdzinoties rakstniekam pašam. Taču arī citu varoņu raksturā un rīcībā viņš ielicis sevi, bet vairākās epizodēs arī citu reālu cilvēku piedzīvoto. Uz jautājumu – kāpēc romānam nosaukums “Svina garša”? Autors pastāstīja daudzas romāna epizodes, kurās sajūtama svina klātbūtne – krāsas ar svina piejaukumu, sašautais varonis, kam svina garša palikusi mutē, visa apkārt esošā kara elpa.

Pasākuma noslēgumā Māris Bērziņš nedaudz pieskārās viņa jaunākajam stāstu krājumam «Gūtenmorgens. Otrreiz», pastāstīja par eseju, kas top Latvijas Simtgadei.

Anita Strokša, Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja