Latviešu valodas institūta pētniece novērtē Staiceles pagasta vietvārdu dzejiskumu.
Staiceles pilsētas bibliotēkā interesenti tikās ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieci Sandu Rapu un viņas kolēģēm Ilzi Štrausu un Gunitu Arnavu. S. Rapa sanākušajiem pastāstīja, kas ir vietvārdi, kā notiek to vākšana un ko mēs katrs varam darīt, lai palīdzētu to krājumu papildināt un iesaistīties to datubāzes izveidošanā. Viņa informēja arī par sākto vietvārdu talku.
Vietvārdu pētniece uzlielīja Staiceli. Tās bibliotēka ir pirmā, kas lektores uzaicinājusi stāstīt par vietvārdiem. – Tie līdzinās latvju dainām un ir kā mazi virsrakstiņi, kas glabā miljoniem izteiksmīgu Latvijas dabas, vēstures, ģeogrāfijas, sadzīves un arī citādu stāstu. Latvija ir viena no valstīm, kas var lepoties ar patiešām kuplu un krāšņu vietvārdu pulku. Tas noticis galvenokārt savrupās saimniekošanas tradīcijas dēļ. Turklāt latvietis savu zemi tik ļoti mīlējis, ka devis nosaukumu teju visam, pat akmeņiem, bedrēm un cinīšiem. Citu valstu datubāzēs ir apmēram 300 vietvārdu, bet Latviešu valodas institūtā glabājas aptuveni miljons, – atklāja S. Rapa. No Staiceles puses vairāku ekspedīciju laikā apkopots apmēram 900 vietvārdu. – Staiceliešiem raksturīgi dzejiski nosaukumi, teiksim, Āžbārdkalns, Dzelzāmurs vai Baumaņpurits un Akmeņgrava.
Turpinot vietējā mantojuma apzināšanas tradīcijas un gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latviešu valodas institūtu un partneriem aicina iesaistīties Vietvārdu talkā – interaktīvā akcijā, kas veltīta Starptautiskajai dzimtās valodas dienai. S. Rapa norāda, ka mazā vietvārda mūžs ir aptuveni 50 gadu un pēc tam tas izzūd. – Šo datu trūkst. Ģeogrāfiem, kartogrāfiem, folkloristiem, valodniekiem un citiem interesentiem tie ļoti noderētu pētīšanai. Latvijas vēsturē bijušas vairākas vietvārdu vākšanas talkas, kad pētnieki devušies ekspedīcijās uz dažādām valsts vietām un pierakstījuši šos vārdus. Kādu laiku šis process apstājies, tādēļ pētnieki aicina talkā iedzīvotājus.
Vietvārdu pētniece Sanda pastāstīja, kā iesaistīties šajā talkā, izmantojot mājaslapu www.vietvardi.lv, un kā tajā ievadīt vārdus. Aizpildāmas vairākas sadaļas – nosaukums, kas var būt arī aprakstošs salikums, piemēram, Pie vienķepainā vēža, tāpat jāpiemin paralēlās formas, ja tādas ir. Pētniece mudina nebaidīties uzskaitīt arī it kā nepieklājīgus vietvārdus, teiksim, pļavu Druvienā dēvē arī vietvārdā Aveņsūdājs. Objekta kategorijas ailē atbilstošais jāizvēlas no jau dotā saraksta, piemēram, purvs vai mežs. Ja grūti kategoriju noteikt, jāizvēlas tuvākā un piezīmju sadaļā jānorāda, ka patiesībā tas nav, teiksim, purvs, bet gan muklājs. Viena no būtiskākajām sadaļām ir lokalizācija, kur vietvārds atrodas. Piezīmēs var minēt arī nostāstus, iemeslus, kādēļ konkrēts vietvārds izveidojies. Ja tas nav zināms, nevajag pašam stāstu izdomāt. Pirms doties vietvārdu vākšanas talkā savā apkaimē, S. Rapa iesaka apjautāt iedzīvotājus, kuri konkrētajā apkaimē dzīvojuši visu mūžu vai ilgi. Tāpat derētu ieskatīties iepriekš apkopotajos un publicētajos vietvārdos, piemēram, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzē. Jāpārskata arī ģeogrāfisko objektu saraksts vismaz galvenajās kategorijās, teiksim, ūdeņi vai reljefu nosaukumi, lai zinātu, kā informāciju pierakstīt.
Interesenti institūta pētniecei uzdeva arī dažādus jautājumus. Staiceles bibliotēkas vadītāja Anita Strokša vaicāja, ko darīt, ja ir vairāki paralēli vietvārdi, bet nav zināms, kas ir galvenais. Tā ir vienai vietējai upītei, ko dēvē gan par Glāžupi, gan Muncu un Pužupīti. S. Rapa ieteica tādā gadījumā vietvārdu vākšanas mājaslapā nosaukuma sadaļā ierakstīt biežāk lietoto. Sanākušie cilvēki pieminēja arī Urgas Raganu kalnu, kam ir pat vairāki tapšanas nostāsti. Vienā variantā tas nosaukts tā, jo tuvējās muižas meitas nākušas še dejot. Citā variantā tas tomēr ir Ragaiņu kalns, jo savulaik te ganījušās govis, kas saslimušas, tamdēļ nokautas un turpat arī apraktas. Pētniece mudināja piezīmēs pierakstīt abus nostāstus. Interesantas ir arī teikas par Karogsilu, tāpat Karogkalniņu un Karoga alām tajā. Domājams, nosaukums radies no tuvējām Karogu mājām. Alojas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Timermane atklāja, ka kādreiz te upurēti dzīvnieki, pat kauli esot atrasti, un alās dzīvojuši cilvēki. Izrādās, Staicelē ir arī Direktora pļava – vieta, kur pie papīrfabrikas ganījušies rūpnīcas zirgi. Interesants ir arī nosaukums Cūciņparks, kādreizēja balles vieta pie Pužu mājām. Vietvārda nosaukuma rašanās īsti nav zināma, bet auditorijā sprieda, ka savulaik tur augusi ļoti laba zāle, ko plūkuši cūku ēdināšanai.
Staiceles Lībiešu muzeja vadītāja Indra Jaunzeme sacīja, ka muzejā savākts ļoti daudz vietvārdu – gan no periodikas, gan vietējo novadpētnieku apkopotie, gan dažādos projektos, piemēram, Staiceles apkārtnes lauku māju apzināšanā, uzzinātie. Viņa lēš, ka tādējādi Staiceles pagastā savākta, iespējams, lielākā daļa šejienes vietvārdu. S. Rapa būtu ļoti priecīga, ja tas nonāktu arī institūta datubāzē. Viņa deva padomu vietvārdu ievadīšanā aicināt palīgā skolēnus vasaras brīvlaikā. Pētniece piebilda, ka UNESCO vietvārdu vākšanas talkas laikā rīko arī sacensības – katru mēnesi noteiks novadu, kurā tie apkopoti visvairāk, un arī čaklākais vietvārdu ierakstītājs.
Līgas LIEPIŅAS
Teksts un foto