Jūnija beigās Alojas Ausekļa vidusskolas pārstāvji devās uz kārtējo tikšanos ar partnerskolu Elctālā Vācijā. Varbūt šis mūsu brauciens uz Elctālskolu Dallau bija nedaudz skumjš. Arī partnerskolu skar reformas izglītībā, un no pamatskolas pāri paliks tikai sākumskola. Tomēr 10 sadarbības gadi mūs ir ļoti satuvinājuši. Kopā ar mūsu skolas direktori Inesi Mētriņu un partnerskolas direktoru Hervigu Zenku nolēmām vēl divus gadus šo sadarbību turpināt. Šogad braucām pie viņiem, bet nākamajā gadā partnerskolas delegācija ieradīsies Alojā, lai kopā skaisti noslēgtu mūsu sadarbību.
Kāpēc virsrakstā jautājuma zīme? Tādēļ, ka, iespējams, paliksim reģionā, iespējams, sadarbība paplašināsies, jo komunikāciju vēlas uzturēt arī Elctālas ugunsdzēsēji. Mūs vieno arī tas, ka Elctāla un Alojas novads ir līdzīgi gan administratīvajā iedalījumā, gan iedzīvotāju skaita ziņā.
Šis brauciens un arī viss sagatavošanās posms pagāja ne bez piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Tos atstāsim mūsu ziņā, kaut gan noteikti ieguvu pāris sirmu matu vairāk.
Turpceļā nedaudz laika veltījām Drēzdenes centra apskatei, bet pēc 40 stundu ilga brauciena cauri Lietuvai, Polijai un Dienvidvācijai, sasniedzām partnerskolu, kur mūs sagaidīja ģimenes, pie kurām radām mājvietu turpmākajai nedēļai.
Pirmajā viesošanās dienā Elctālskolā mēs iepazināmies ar skolu un tās skolēniem. Mums par godu bija atbraucis skolēnu koris no Auerbahas, lai uzstātos mums par godu. Pateicoties Artai un Kristīnei, mēģinājām nepalikt apsveikumu parādā. Mūsu dāvanas ar „Lielkalnu” saimniecības produktiem, Latvijas medu, maizi un skolas bildi un Artas mājās ceptie pīrādziņi guva nedalītu atzinību. Pēc tam ar skolēniem no ģimenēm, kuras mūs uzņēma, izgājām skaistu maršrutu pa Elctālas skaistākajām vietām.
Otrajā dienā mūsu un Elctālskolas skolēni piedalījās Vācijas jaunatnes sporta spēlēs. Šogad mūsējo starts bija ļoti veiksmīgs, jo visi četrcīņā uzrādīja tādu punktu skaitu, kas attiecīgajās vecuma grupās atbilda normai, lai saņemtu jaunatnes spēļu diplomus. Visvairāk iepriecināja Kristīnes Kalnmačas un Rēzijas Bartkēvičas rezultāti, kuras saņēma Goda diplomus ar Vācijas prezidenta Joahima Gauka parakstu.
Jaunatnes sporta spēļu četrcīņā bija iekļautas šādas disciplīnas: 50-100 m sprints, bumbiņas mešana, tāllēkšana un 800-1000m skrējiens-distances un mērīšanas noteikumi tāllēkšanā atbilstoši vecuma grupai. Kā papildus balva par saspringto dienu bija peldēšanās āra peldbaseinā.
Trešā diena bija mācību diena skolā atbilstošajās klasēs. Mūsu partnerskolā mācības notiek līdz 22.jūlijam.
Mums piedāvātās programmas sākuma versija bija ar mazu noslodzi, tomēr viesošanās gaitā tika nepārtraukti papildināta un sākumā pietiekoši plānotais brīvais laiks no programmas pazuda līdz pat ģimeņu dienai.
Uzturēšanās ceturtā diena bija pilnībā veltīta vienai no skaistākajām Bādenes-Virtembergas pilsētai Haidelbergai. Daudz braucām ar vilcienu, ko pie mums Alojā šie skolēni tā arī nav redzējuši. Uz Haidelbergas pili braucām ar kalnu tramvaju. Pilī bija ieplānota lekcija par ēšanas paradumiem un galda kultūru viduslaikos.
Šobrīd pils parkā notiek pamatīgi restaurācijas darbi, un tādēļ maršruts pa parku bija visai īss. Pēc pāris stundu brīvā laika pilsētā, veicām pusotras stundas braucienu pa Nekāras upi ar kuģīti. Brauciena laikā šķērsojām trīs no 27 slūžām, kuras atrodas uz Nekāras upes. Tagad par to, kā slūžas darbojas guvām lielāku izpratni.
Piektā diena sākās ar braucienu uz sāls raktuvēm. Vairāk kā 200 m dziļumā zem zemes ir apmēram 700 km tuneļu, kas izrakti, iegūstot sāli. Tuneļu sistēma ir tik augsta un plata, ka pretējos virzienos var pārvietoties visāda veida smagā tehnika. Zem zemes izveidotas arī izstādes par ķīmiju, vēsturi, tehniku u.c. zinātnēm, kas saistītas ar raktuvju izstrādi. Noslēgumā jaunākajā daļā izveidots pat lāzeru šovs.
Ģimeņu dienā saņēmām visdažādākos piedāvājumus: piedzīvojumu parkus, ekskursijas u.t.t. Man, kopā ar 5. klases meitenēm Rēziju un Megiju, ģimene deva iespēju apmeklēt stalaktītu un stalagmītu alas Eberštatē.
Darbošanās kopā ar vācu skolēniem, vecākiem un skolotājiem bagātina. Tā atkal bija lieliska iespēja iepazīt valsti, kultūru, tradīcijas, izglītību, dzīvi ģimenēs, ēšanas tradīcijas un izjust viesmīlību, kura pavadīja mūs ik uz soļa. Esam laimīgi atgriezušies un „bumba ir mūsu laukuma pusē”. Vienojāmies, ka noslēguma programmu veidosim kopā, ietverot visas mūsu kopējās intereses.
Jautājuma zīme pie šī stāsta paliek, bet varbūt sekos turpinājums, tikai citāds. Personīgi gribu pateikties visiem skolēniem, ar kuriem biju kopā Vācijā. Man bija gandarījums būt kopā ar Jums. Paldies arī Jūsu vecākiem! Paldies vecāku pārstāvim Raitim Roļskijam par veiksmīgu sadarbību.
Sirsnīgs paldies par iespēju nokļūt Vācijā:
*Vidzemes agroekonomiskai kooperatīvai sabiedrībai;
*Uzņēmumam SIA „Aloja-Starkelsen”;
*Ulfam Mētriņam;
*Valdim Možvillo;
* Biedrībai „Atbalsts Alojas Ausekļa vidusskolai”, īpaši Inetai Miezītei.
Aivars Auseklis, sadarbības koordinators
[Not a valid template]