6.maijā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ikgadējās sarunas, kuras vadīja ministrs Kaspars Gerhards un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Sarunās piedalījās pašvaldību vadītāji, tostarp Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, LPS amatpersonas un VARAM pārstāvji.
Kā pirmais tika apspriests jautājums par vajadzību attīstīt jaunus instrumentus pašvaldības lomas stiprināšanai uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos. Tā kā būtiska loma uzņēmējdarbības veicināšanā reģionos ir dažādu finanšu resursu pieejamībai un pašvaldību iespējām tos efektīvi izmantot, VARAM iepazīstināja ar līdz šim paveikto tās pārraudzībā esošo Eiropas Savienības fondu programmās. LPS uzsvēra nepieciešamību pēc iespējas drīzāk uzsākt projekta realizāciju SAM 3.3.1. un 5.6.2. aktivitātēs, kā arī VARAM virzīt uz Ministru kabinetu jautājumu par papildu 27 miljonu eiro piešķiršanu novadiem, kuru projektu idejas SAM 3.3.1. aktivitātes atlasē atbilda kritērijiem, bet nepietiekama finansējuma dēļ netika virzītas apstiprināšanai.
Tika pārrunāta arī plānošanas reģionu loma Latvijas reģionu attīstībā. LPS atzinīgi vērtēja līdzšinējās iespējas saņemt atbalstu plānošanas reģionu kapacitātes celšanai no Norvēģu finanšu instrumenta 2009.–2014. gadā un aicināja turpināt līdzšinējo praksi, veicinot iegūto zināšanu ilgtspējīgu izmantošanu.
Puses apmainījās ar viedokļiem par aktualitātēm dabas un vides aizsardzības politikas īstenošanā Latvijā. LPS vērsa VARAM uzmanību uz vajadzību dabas un vides aizsardzības intereses līdzsvarot ar teritoriju sociāli ekonomisko attīstību, norādot, ka dabas aizsardzība nedrīkst radīt zaudējumus tautsaimniecībai. Vienlaikus tika atzīts, ka pārdomāta dabas aizsardzības politikas īstenošana ne tikai rada ierobežojumus, bet sniedz iespējas pašvaldībām un uzņēmējiem attīstīties.
Vienoti tika skatīts VARAM izvirzītais jautājums par autotransporta pārvietošanās un stāvēšanas kontroles Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā pilnīgu nodošanu piekrastes pašvaldību pārziņā un LPS rosinātais jautājums par atbalstu piekrastes jūras teritorijas un pludmales apsaimniekošanai. LPS norādīja, ka, pieņemot Zemes pārvaldības likumu, ar kuru piekrastes pašvaldības pārņēma piekrastes joslu savā pārvaldībā, tika solīts atbalsts, kā arī norādīja, ka autotransporta pārvietošanās un stāvēšanas kontroles jautājums primāri ir jāizskata Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienībā.
Tika pārrunāts arī jautājums par informatīvo ziņojumu “Par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem”. LPS uzsvēra, ka minētajā plānā nav iekļauta rīcība ar tiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kuri nevēlas integrēties. Tāpat tika izteikts viedoklis, ka kompensācija pašvaldībām no valsts budžeta līdzekļiem jāveic reizi ceturksnī atbilstoši atbildīgās iestādes noslēgtajam līgumam ar uzņemošo pašvaldību un pašvaldību faktiskajiem izdevumiem, bet kompensācija faktisko izdevumu segšanai veicama ne mazāk kā divu gadu periodā.
Pozitīvi tika novērtēta VARAM iniciatīva izveidot valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu. Šajos klientu apkalpošanas centros iedzīvotāji un uzņēmēji var saņemt vairāku valsts iestāžu, kā arī pašvaldību sniegtos publiskos pakalpojumus klātienē. Apmeklētājiem arī tiek sniegtas konsultācijas, kā valsts un pašvaldību publiskos pakalpojumus saņemt e-vidē. VARAM un LPS bija vienisprātis, ka šī iniciatīva noteikti ir jāturpina. To apliecina arī statistikas dati – no klientu apkalpošanas centru darbības sākuma līdz šim brīdim pieņemti vairāk nekā 10 000 publisko pakalpojumu pieteikumu.
LPS padomnieki Ivita Peipiņa, Gunta Lukstiņa, Aino Salmiņš un Jana Bunkus