Pirmdien, 30.novembrī, Alojas kultūras namā notika audzināšanas stunda, veltīta atkarībām, un tikšanās ar vienu no izārstētajiem cilvēkiem. Mums rādīja režisora Artūra Lapinska un producenta Edgara Aivara dokumentālo filmu “Caur adatu”. Pasākumā piedalījās Staiceles vidusskolas un Ozolmuižas pamatskolas audzēkņi, jeb jaunieši no 8. līdz 12. klasei.

Filma stāsta, kā jauns, sportisks puisis vārdā Edijs sāka lietot narkotikas un cik ļoti grūti viņam bija no tām atteikties, cik kaitīgas ir narkotikas un ko ļaunu tās nodara cilvēkam. Saturs ir ļoti drūms – darbība norisinās Rīgas bēdīgākajos rajonos, kur Edijs atradās sliktā stāvoklī, jo gan dzēra, gan pīpēja un injicēja sev narkotikas.

Interesanti bija vērot, kā puisis saprata savu kļūdu un vēlējās atgriezties dzīvē, kā viņš cīnījās ar sevi, cenšoties atrast iemeslu aiziešanai no atkarībām. Režisors labi parāda, kā ģimene vērtē šādu situāciju, un Edija vecmāmiņa izteica savas pārdomas, kā mazdēls nonācis līdz atkarībām. Filmas beigas tomēr laimīgas, viņš tika galā un atguva daļu no iekavētā dzīvē: atsāka nodarboties ar sportu, ieguva jaunus draugus un atkal strādāja.

Pēc filmas mums bija iespēja tikties un aprunāties gan ar producentu Edgaru Aivaru, gan pašu Ediju. Laiks, kuru viņš pavadīja, lietojot narkotikas, tomēr atstājis nezūdošas sekas veselībā, piemēram, viņam redze tagad ir vājāka, zobu maz un adatu rētas nekad neizzudīs. Neskatoties uz pārdzīvoto, Edijs bija smaidošs un izskatījās pat laimīgs, runāja ar mums atklāti, uzsverot, ka diemžēl no 100 cilvēkiem, kas vēlas izārstēties, tikai trīs to spējot, jo vajadzīgs milzu gribasspēks!

Filma bija kā pamācošs dzīvesstāsts, – pēc pasākuma secināja Raivis Aumeistars (10.kl.) un Megija Matvijuka (11.kl.). Bet Justīne Vītola (9.kl.) teica :Aizraujošais sižets lika nopietni pievērsties 2 stundu garajai filmai un just līdzi galvenajam varonim Edijam. Tāpēc ļoti liels un patīkams bija pārsteigums, kad viņš pats pēc filmas burtiski uzskrēja uz skatuves, padarot sižetu ticamu. Paldies, ka Edijs deva arī noderīgus padomus mums un atbildēja uz visdažādākajiem jautājumiem.

Tas bija interesants un vienlaikus ļoti bēdīgs stāsts, bet labi, ka Edijam izdevās tikt galā ar savu problēmu. Saturs man ļāva saprast, ka nevajag neko no atkarībām vispār sākt, mēģināt, jo tad dzīvei nebūs jēgas! Novēlu, lai neviens nekad nepiedzīvo visļaunāko: atkarību, nevajadzīgus naudas tēriņus un sabojātu dzīvi! – uzskata Zane Konstantinova (9.kl.), un Sandija Vītola (9.kl.) piebilda: Filma kopumā bija pat iedvesmojoša, jo man patika, kā parādīta narkomāna cīņa ar sevi. Es apbrīnoju Edija apņēmību un gribasspēku, kā viņš kļuva par strādīgu cilvēku jaunajā dzīvē!

Kaut atkarības pasaulē mazinātos vai pat izzustu, lai visi varētu būt šajā ziņā veiksmīgi un laimīgi! Bet tas jau tāds nereāls sapnis, tāpēc ka dzīvē labajam allaž ir līdzās posts un bēdas.

Paldies par pārdomu pilno pasākumu Alojas novada sociālā dienesta vadītājai Ingai Brentei – Miezei un Alojas kultūras nama vadītājai Inetai Laizānei!

Ģertrūde Vīksna,

Staiceles vidusskolas 11.klase